Pavada neizpratne
Vērotājiem no malas varētu rasties iespaids, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar LIZDA sākusi komunicēt tikai ar mediju starpniecību. Tām ir arī regulāras ikmēneša tikšanās, bet ne vienmēr tās beigušās veiksmīgi. Pirmajā tikšanās reizē R. Ķīlis aicināja LIZDA biedrus izteikt savus priekšlikumus, savukārt pedagogi tam nebija gatavojušies un uzdeva savus jautājumus, uz kuriem ministra atbildes tā arī nesaklausīja. Pēdējā diskusija aprīļa vidū, pēc R. Ķīļa teiktā, bijusi «koleģiāla», bet neilgi pēc tikšanās LIZDA «paziņoja, cik cinisks ir IZM piedāvājums». «Tāda neizpratne mūs pavada joprojām,» atzīst R. Ķīlis. Tomēr viņš nodala komunikāciju ar LIZDA vadību no saziņas ar citiem LIZDA biedriem, kuri iesaistījušies IZM paspārnē esošajās darba grupās un ar kuriem komunikācijas barjeru neesot. Publiskā villošanās, pēc ministra domām, saistīta ar LIZDA «sabiedrisko attiecību pozicionēšanos».
Savukārt LIZDA priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš pieļauj, ka komunikācija publiskajā telpā sākusi veidoties tāpēc, ka ministrs nezina, kā veidot sociālo dialogu ar arodbiedrību. Pēc J. Krastiņa domām, problēmas radās, kad LIZDA nāca klajā ar prasībām paaugstināt pedagogu algu, kas izsitis R. Ķīli no sliedēm. LIZDA prasībām, uz kurām tā jau tuvākajā laikā gaida IZM atbildi, ir divas daļas. Pirmkārt, arodbiedrība prasa no jaunā mācību gada celt visu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes. No R. Ķīļa teiktā izriet, ka līdzekļi, kas sistēmā atbrīvojas uz bērnu skaita samazināšanās rēķina, to ļaujot paaugstināt esošā finansējuma ietvaros. J. Krastiņš gan norāda, ka tā ir manipulācija ar skaitļiem, jo faktiski nozīmētu, ka zemākās likmes tiktu celtas, «atņemot bagātajiem un atdodot nabagajiem».
Tāpēc LIZDA otra prasība ir par 10% palielināt mērķdotāciju pedagogu algām, kam gada pēdējos četros mēnešos papildus vajadzētu septiņus miljonus latu. Arodbiedrība gaidīs kādu rakstisku apstiprinājumu, ka R. Ķīlis vismaz lūdzis budžeta grozījumos tam piešķirt papildu finansējumu. «Esmu gatavs vaicāt, ja ir gatavs plāns, ko tas dos,» uz to atbild R. Ķīlis. Pašlaik viņš tādu neredzot, jo prasībai paaugstināt mērķdotāciju tieši par 10% trūkstot pamatotu aprēķinu. Proti, zemāko likmju celšanai vispārējā izglītībā neesot nepieciešams papildu finansējums, savukārt profesionālo skolu un augstskolu pedagogu algas nemaz neietilpst mērķdotācijā. Tāpēc prasība palielināt mērķdotāciju tieši par 10% esot «grūti saprotama».
R. Ķīlis jau izteicies, ka tuvākajos gados skolotāju algas varētu būtiski pieaugt, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu. Ja izglītības sistēmā vairāk naudas neieplūdīs, bet mācībspēku darba samaksa pieaugs, tas būs iespējams tikai uz pedagogu skaita samazināšanās rēķina. R. Ķīlis to formulē nedaudz citādi: «Nevajadzēs tik daudz skolotāju tikai skolotāja darbam.» Viņaprāt, skolotājiem, kuru slodze būtiski samazināsies vai kuri zaudēs darbu skolā, būs iespējas pildīt citas līdzīgas funkcijas, piemēram, tālākizglītībā vai bezdarbnieku pārkvalifikācijā.
Prasot no citiem
Jautājumā, kam būtu jāizstrādā jauna pedagogu motivācijas programma, LIZDA un R. Ķīlis rāda viens uz otru. Ministrs jau iepriekš piedāvāja arodbiedrībai izstrādāt šādu programmu un norāda, ka joprojām būtu gatavs šim darbam piesaistīt ekspertus. Savukārt J. Krastiņš kritizē R. Ķīli par to, ka viņš nenāk pats ar savu piedāvājumu: «Viņš visu prasa no citiem, bet ar savu redzējumu nenāk.» Pēc J. Krastiņa domām, IZM ir lielāka kapacitāte, lai izstrādātu šādu programmu. R. Ķīlis pieļauj - lai jautājums virzītos uz priekšu, iespējams, jāizveido darba grupa ar IZM un LIZDA pārstāvjiem, kas izstrādātu piedāvājumu, par kuru vismaz varētu diskutēt.
Kamēr notiek IZM vadības un arodbiedrības stīvēšanās, ar LIZDA priekšsēdi Ingrīdu Mikiško ticies atstādinātais IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kuru R. Ķīlis grasās rotēt uz citu iestādi un kuru par ministra domubiedru pēc tam, kad pret viņu ierosināta disciplinārlieta, grūti nosaukt. I. Mikiško norāda, ka ar atstādināto valsts sekretāru konsultējusies par jautājumiem, kas saistīti ar pedagogu algām, jo viņš ir kompetents šajos jautājumos. M. Gruškevics stāsta, ka ar LIZDA vadītāju runājis «par to, kas šobrīd notiek pasaulē», viņai arī esot bijušas neskaidrības par dažiem aprēķiniem. «Satikās divi cilvēki, kam rūp sava nozare. Nevajadzētu piešķirt tam aizdomu ēnu,» saka M. Gruškevics. R. Ķīli vismaz vārdos šī tikšanās neuztrauc: «Brīvs cilvēks. Lai tiekas, ar ko vēlas.»