Turpina iet pa apli
1. Debates par mūsdienu Latvijas jauno «ķeizaru» - Eiropas Savienību un eiro - vismaz politisko aprindu līmenī ir tikpat bezjēdzīgas kā ideja, ka cars varētu mācēt latviešu valodu. Bezjēdzīgas ne tikai prāvās demagoģijas, faktu sagrozīšanas un līdzīgu ierastu paņēmienu dēļ, bet arī «pateicoties» kaut kādai apmātībai ar ideju, ka tieši maksāšanas līdzeklis izšķir kādas valsts ekonomikas stāvokli. Proti, eiro ieviešanas pretinieki nenogurstoši piesauca valstis, kuras pēc iestāšanās eirozonā piedzīvojušas klapatas, un valstis, kuras, tieši pretēji, paliekot ārpus zonas, iztiek gluži labi. Nu un eiro piekritēji savukārt pilnām mutēm centās šīs pretenzijas atspēkot, jo eiro ir labs. Neapstrīdot eiro nozīmi, tomēr mulsina, kāpēc abas puses ir tā «ieciklējušās» tieši uz valūtu. Ne jau eiro «apgāza» Grieķiju vai Portugāli. Jā, lētāki un apmēros brangāki naudas resursi uzpūta patēriņa burbuli, tomēr tā nu ir konkrētās valsts valdības un sabiedrības vieglprātība un atbildība par to. Lietotā valūta var būt izcila, bet tā nepaglābs ekonomiku, ja valstij ir konkurētspējas problēmas - pārliecīgi satamborēts biznesa regulējums, labā dzīvē, atvainojos, palaidies darbaspēks vai galu galā vienkārši tas, ka prece, ko jūs gadiem esat ražojis un uzskatāt par varen labu, tirgiem vairs nav interesanta. Un otrādi. Ja valstij ir labs iekšējais pieprasījums vai jēdzīgas attiecības trijstūrī «bizness - valsts - sabiedrība», vai vienkārši pieprasīta eksportprece (šiem trim nosacījumiem nebūt nav jābūt visiem), tad valstij var būt arī sava valūta ar ierobežotu lietojumu. Lai neapvainojas izraēļi (vienkārši Skandināvijas piesaukšana apnikusi...), bet neteiksim, ka šekeļi ir kāda slavena naudiņa, tomēr tas netraucē Izraēlai būt ekonomiski stiprai. Veselīgu ekonomiku eiro nenogremdēs, slimu - neizārstēs.
P.s. Kurš teica, ka visas eirozonas valstis alkst mūs redzēt savā kompānijā? Pat premjers aizvadītās nedēļas Sastrēgumstundā nobubināja, ka esot problēmas ar Franciju...
Lai kā arī būtu, krietni svarīgāk, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu. Tas nozīmē, ka sparīgus vingrojumus ekonomiskajā politikā vairs veikt nevarēs. Tam ir plusi un mīnusi. Plusi saistās ar reālo iespēju, ka Latvijā pie varas var nonākt cilvēki, kuri ar vingrošanu saprot budžeta deficītu, teiksim, 4% no IKP apmērā. Nu šāda kūleņu mešana būs krietni grūtāka. Mīnus ir tāds, ka likums faktiski liegs arī vieglu rīta rosmi, kas dažkārt ir noderīga. Tas savukārt nozīmē, ka Latvijas valdībām būs rūpīgi jādomā, kādi ekonomikas stimulēšanas instrumenti būs tās rīcībā.
Kas to būtu domājis!
2.Turpinot ilustrācijai izmantot Rīgas Latviešu biedrību, 1869. gadā notikumi, kas regulēja balles biedrības namā, saka, ka «var ikkatrs savas kārtas pēc pieklājīgi un tīri ģērbies vīrs nākt, lai būtu mellas vai pelēkas drēbes. Tikai tam būs bikses virs zābakiem nēsāt un cimdus uzvilkt.» Ja palūkojas uz balli ar nosaukumu «valdošā koalīcija», skats ir kā deju placī vairāk uz rīta pusi - gluži zaļā tērpies neviens nav, bet cimdi un zābaki pa kaktiem gan mētājas. Kauties nekaujas, bet tā saguruši klaiņo vai snauž. Kas notiek ar sen apspriestajām reformām pašvaldību regulējumā (deputātu skaits), laikam tā īsti vairs nesaprot paši koalīcijas politiķi - vienā balsojumā esot kļūdījušies noguruma dēļ, mēģināšot atkal, tikai ātri jāsaprot, par kuru tieši versiju jālemj, un tādā garā. Pavisam raibām acīm valdība veras uz Liepājas metalurgu (LM), kura vadība eleganti īsteno dzīvē seno parunu: «Ja tavs parāds ir 100 000 latu, tā ir tava problēma; ja 10 miljoni - tā jau ir bankas problēma.» Un nu valdības sievas un vīri nezina, ko ķert, ko grābt. No vienas puses, it kā valstij nav jāielien līdz ausīm privāta uzņēmuma problēmās, ja: a) tas pats daļēji tajās vainīgs, b) viens no problēmu cēloņiem ir tirgus konjunktūras izmaiņas, kas, atvainojiet, ir normāls risks jebkurā biznesā. No otras puses, it kā izlikties par beigtu arī nevar. Tiktāl skaidrs, bet - kā vispār varēja «nogulēt» situāciju vienā no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, kas turklāt saņēmis ievērojamu valsts atbalstu? Pavļuts jau mēnešiem plūcas par reformu modelī, kā valsts atbalsta t. s. zaļo enerģiju, un n-tās reizes ir brīdinājis, ka, modelim nemainoties, elektroenerģija bīstami sadārdzināsies. Nē, tikai tad, kad LM uzkrīt uz galvas, tiek secināts - hei, laikam tiešām dārgi!
Kaut kas līdzīgs vērojams saistībā ar Veselības ministrijas piedāvāto modeli nozares finansējuma sistēmas izmaiņai. Pretargumentus Ārstu biedrība u. c. noformulēja jau pērnā gada vasarā, bet ne - ir jāaizvelk modelis līdz valdībai, jāsagaida Finanšu un Labklājības ministrijas gandrīz identiski (jau pirms pusgada formulētajiem) iebildumi, lai secinātu - sasodīts, iebuksējām!
Nu gluži kā ar sniegu, kas ik gadu pilnīgi neprognozēti pārsteidz Rīgas pašvaldību... Aizvadītajā nedēļā laika apstākļi nolēma īpaši ļauni paņirgāties par politiku. Skanot RD pašreizējās vadības reklāmām par sakoptu Rīgu, ļaudis gāzās uz apledojušām ietvēm, lauza locekļus, autobraucēji slidinājās pa tiltiem utt. Te gan jāpiezīmē, ka arī opozīcija demonstrēja zināmu cietpaurību: trauksmainajos un atmaskojošajos paziņojumos par Ušakova&Amerika kliķes nesaimnieciskumu par gājējiem, tātad tiem tūkstošiem, kuri lieto sabiedrisko transportu, nebija ne vārda...
Ēnu bokss?
3. Ja runājam par priekšvēlēšanu gaisotni, aizvadītajā nedēļā politiskā PR meistari varēja atzinīgi šūpot galvas, lasot Latvijas Zaļās partijas (LZP) vadošo kandidātu Rīgā intervijas. Tik kareivīgas, ka likās - Vienotības Ēlerte un Pulks ir pārspļauti. Un tas viss kombinācijā ar to, ka LZP, ja iekļūs Rīgas domē, būs uzticami partneri pašreizējai domes vadībai - eleganti! Pieteikt no politiskajām ķildām nogurušajiem vēlētājiem sevi kā alternatīvu, labi apzinoties, ka no alternatīvas nav ne smakas.
Savukārt intriģējoši nelāgā nozīmē izskatījās Nacionālā apvienība (NA). Tās deputāti Saeimā demonstrē vētrainu aktivitāti, apvienība ik nedēļu rīko t. s. atvērtās diskusijas (pat par tādu tēmu kā nejaušības loma vēsturē...), savukārt Rīgas kontekstā - klusums. Ja ņem vērā, ka NA kā gana ietekmīga partija nesirgst nedz ar naudas, nedz ideju trūkumu (bijušā Rīgas domnieka, VARAM parlamentārā sekretāra Cilinska klātbūtne), tas ir dīvaini. Ja apvienība domā, ka tai labi rezultāti Rīgā ir garantēti tikai tāpēc, ka Ušakovs aicināja balsot par otro valsts valodu un sarīkoja Jaunā viļņa diseni Daugavmalā, nacionāļiem var nākties smagi vilties, jo «tēmu» būs braši apseglojusi Vienotība.
Šonedēļ
4. Ņemot vērā krīzes ietekmi uz valsts pārvaldes kvalitāti un sabiedrības lielas daļas nemainīgi kritisko attieksmi pret «ierēdņiem», būtiski, ka beidzot tapis - kā norāda koncepcijas autori - pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā - Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (tiks skatīta Ministru kabineta komitejā 4. 02.). Mērķis ir uzlabot, no vienas puses, valsts pārvaldē strādājošo motivāciju jēdzīgi strādāt un, no otras puses, paaugstināt viņu kvalifikāciju. Summa, kas koncepcijā minēta kā nepieciešamā dažādu pasākumu veikšanai, apmēram 109 tūkstoši latu, ir samērīga.
Starp Saeimas komisijās skatāmajiem jautājumiem kā interesantākie izceļami debates par VARAM sagatavoto Reģionālās politikas pamatnostādņu projektu, domu apmaiņa par to, kā nodrošināt satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem turpmāk, pēc fotoradaru «sāgas», kā arī vizīte Zinātņu akadēmijā, lai spriestu par Latvijas zinātnē notiekošo un tās nākotni.