Latvijas sportistiem spēles sākušās visai smagnēji. Uztraukuma vai kādu citu iemeslu dēļ tik labi, kā cerējuši, nestartēja vingrotājs Dmitrijs Trefilovs, riteņbraucējs Aleksejs Saramotins un galda tenisists Matīss Burģis. Sākums bija grūts arī pludmales volejbolistiem, kuriem gan galvenās cīņas priekšā.
Uz mājinieku fona par mūsējo sekmēm būtu grēks sūdzēties. Vietējie televīzijas kanāli par to vien ziņo, ka kārtējais Lielbritānijas sportists nav attaisnojis uz viņu liktās cerības izcīnīt spēļu rīkotājiem pirmo godalgu. Vislielākās cerības tika liktas uz šosejas riteņbraukšanu, kur britu sportistus pievīla komandas darbs, bet individuāli tik īsā periodā pēc smagā Tour de France šīs valsts sportisti nebija cīnītāji. «Vai starts tūrē ietekmēja sniegumu olimpiskajās spēlēs?» viens no britu žurnālistiem pajautāja sprinta cerībai Markam Kavendišam. Atbilde neatpalika no Latvijā plaši izskanējušā barjersprintera Staņislava Olijara teiciena, kurā iepīti galda piederumi. Olimpiskā godalga aizslīdēja arī no mājinieku peldēšanas cerības Hannas Mailijas, un, ļoti iespējams, briti jauno nedēļu sāks bez medaļām.
Tikmēr Latvijas delegācijas nometnē startam briest pārējie. Noskaņojums ir gana labs, piemēram, Sidnejas olimpisko spēļu čempions vingrošanā Igors Vihrovs, kurš trenē Trefilovu, izjokojis Lauru Ikaunieci, pārliecinot jauno daudzcīņnieci, ka Londonā ieradies pārstāvēt Latviju svarcelšanas sacensībās. Pirmajās dienās pēc ierašanās varēja dzirdēt visai daudz negāciju par dzīvošanas apstākļiem un bargajām drošības kontrolēm. Nedaudz ar to aprodot, situācija jau tiek raksturota kā gana laba. Galvenais, ka augstā kvalitātē ir sacensību norises vietas, kas ir pamatu pamats labu rezultātu sasniegšanai.