Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Ogre līdz galam vēl nav atvēzējusies

Pirmās Latvijas laikā izslavētās kūrvietas Ogres tagadējā vadība neļaunojas, ja pilsētu nosauc par Rīgas guļamrajonu. Ogrēniešus silda tuvās galvaspilsētas elpa - gandrīz puse strādā Rīgā un uz mājām brauc atpūsties un pārnakšņot. Strauji lēcieni pilsētas ritmā maz piedzīvoti, taču pilsētas vajadzības lielā mērā apmierinātas - ūdenssaimniecība sakārtota, vairākas ielas salabotas, pat uzbūvēts jauns bērnudārzs.

Drīzumā Ogrē varētu parādīties dekoratīvas statujas - milži (vietējie smej - «cilvēkēdāji»), taču tuvojamies straujus reformatorus gan neredz - vadības groži arī nākamajā sasaukumā varētu palikt «to pašu vēžu» rokās.

Ogre gan būtu pelnījusi ko vairāk par guļamvagona godu - tā ir upju un Zilo kalnu pilsēta, kādreiz mākslinieku vasarnīcu vieta. Arī domē dzirdama neoficiāla kurnēšana, ka varētu vēlēties ātrāku lietu virzību, ka pārāk daudz kompromisu. Neviens necer uz tādu lielo «sprādzienu», kāds Ogrē notika, piemēram, 1964. gadā, uzbūvējot Ogres trikotāžas kombinātu. Tad Ogre no 8000 ļaužu lielas mazpilsētas pārvērtās visas valsts adīšanas centrā, un iedzīvotāju skaits ātri vien sasniedza 32 tūkstošus. Uzņēmēji saka - labs ir pilsētas ģeogrāfiskais novietojums, tāpēc varētu būt aktīvāks industriālais rajons.

Ogre būtu lieliski piemērota atpūtai, taču tās vēriens vēl nav izmantots. Zilie kalni brīvdienās pilni ne tikai ar ogrēniešiem, bet arī ar salaspiliešiem, rīdziniekiem, kuriem tie ir tuvākā iespēja slēpot ar distanču slēpēm kalnainākā meža ainavā. Vakaros Zilajos kalnos slēpo vienīgi paši drosmīgākie - ar lukturīšiem uz pieres, jo kalni slīgt tumsā - nav apgaismotu distanču trašu. Taču ir cerības uz nākamo gadu - pēc divu gadu ilga apsaimniekošanas plāna skaņošanas šobrīd sludina konkursu trašu izbūvei. Pludmale gan izveidota.

Krēslu daudzi netīko

Ogres pašvaldības vadītājs ilgus gadus ir Edvīns Bartkevičs (senāk pārstāvēja Latvijas ceļu, tagad - Ogres novadam). Domes galvgalī viņš ir kopš 1994. gada, ja neskaita nepilnus divus gadus (no 2001. līdz 2002. gadam), pavadītus strādājam uzņēmumā Hanzas elektronika. «Cenšos nenodarboties ar daudzsolīšanu un blefošanu, pat ja tas ir paskarbi,» tā E. Bartkevičs skaidro ilgo domes vadīšanu. Iespējams, kādai daļai ogrēniešu simpātiskas varētu likties ziņas par E. Bartkeviča «proletārisko» dzīvesveidu. Viņš brauc ar astoņus gadus vecu škodu, ilgus gadus dzīvojis dzīvoklī un samērā nesen uzbūvēja privātmāju. Tomēr dažas detaļas liecina par pieticības trūkumu. E. Bartkeviča darba kabinetā pamanāms kāds dārgāks pirkums - par domes naudu krīzes laikā 2009. gadā nopirktais Apple portatīvais dators, tādi tika nopirkti arī abiem viņa vietniekiem.

Par lielākajām šā domes sasaukuma veiksmēm E. Bartkevičs saka - funkcionē visas skolas, visi bērnudārzi, visi dienesti, un turklāt vēl uzbūvēts jauns bērnudārzs, vārdā Riekstiņš. Ogrē esot izvirzīti stratēģiskie mērķi, lai novads veidotos un attīstītos uz «stabilām kājām». «Mēs sākumā šujam kleitu un tad spraužam brošu, nevis otrādi - sapērkam dārglietas un tad šujam kleitu,» E. Bartkevičam patīk runāt tēlainās līdzībās. Kā stāsta mēra vietniece Vita Pūķe (Latvijas Zaļā partija) - dome strādājot pie stratēģijas tuvākajiem 30 gadiem Ogrei, «nonācām pie tā, ka redzam to kā cilvēka un dabas harmoniju».

Novada mērs neslēpj, ka vēlētos darbu līdzšinējā amatā arī turpināt. Vairāki novada domē uzrunātie deputāti uzskata, ka viņa izredzes ir diezgan lielas. Šķiet, citi domnieki gatavi netieši dot līdzšinējam mēram vietu - pat tie, kas kurn par viņa darbu. No V. Pūķes teiktā izriet, ka uz šo amatu viņa netiecas, taču gatava startēt kā saraksta līdere. Labi sadarbojoties ar līdzšinējo mēru. Otrs domes vadītāja vietnieks Egils Helmanis (VL) vēlēšanās piedalīsies, taču par mēru nevēloties kļūt. E. Helmanis Ogrē ir pamanāms vīrs - viņš dibinājis Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu, ir militārās tuvcīņas speciālists, kurš vada apmācības seminārus ASV, Ruandā, Afganistānā. E. Helmanis arī ķēries klāt Zilo kalnu attīstīšanai kā Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūras uzraudzības padomes vadītājs. Lai piešķirtu Ogrei «savu seju» un padarītu atpazīstamu - apspēlējot angļu valodas vārda «ogre» nozīmi, Zilajos kalnos varētu izvietot milžu figūras. Par darbu domē E. Helmanis saka: «Grūti ir, ka ļoti daudzi no deputātiem ir atkarīgi no budžeta un balsojumos viņiem ir grūti pieņemt neatkarīgu viedokli, jo viņi ir kādu iestāžu vadītāji.»

Uz mēra krēslu necierē arī Ogrē pazīstamais uzņēmējs un domes tautsaimniecības komisijas vadītājs Andrejs Ceplītis (Ogres novadam). Par kandidēšanu «vēl esmu pārdomās», viņš saka. Savulaik A. Ceplītis veiksmīgi pārdevis Cido pārtikas grupu, sakārtojis krietnu «stūrīti» Ogrē - uzbūvējis dzīvojamās mājas. Viņa lepnums - tirdzniecības centrs Ogres prestižs - strādā ar 4,5 miljonu latu apgrozījumu gadā, un viņš var atpūsties savā villā Turcijā. Tiesa, runājot par biznesa attīstību Ogrē, A. Ceplīša balsī ieskanas vilšanās par lēnajiem procesiem: «Ražošanas zona ir vairāk vārdos, ne reāli. Bez infrastruktūras ražošanai nav interesanti.» Par biznesa atbalstīšanu Ogrē E. Bartkevičs saka - «vēsturiski visa zeme piederējusi īpašniekiem, un pašvaldībai nav zemes resursu, ko piedāvāt ražotājiem. Mēs valstij sakām: ļaujiet mums to zemi iegūt savā īpašumā - vai nu mainīt, vai iegādāties».

Ar saimniecisku roku

Pārskatot Ogres novada pašvaldības rīkoto iepirkumu konkursu rezultātus, pamanāmas divu E. Bartkeviča partijas biedru uzņēmumu uzvaras iepirkumu konkursos. Tie ir Pētera Bužera vadītais Ceļdaris (pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš apgrozījums auga par 63%) un Līvijas Rijzes vadītais uzņēmums SIA Līvija un Ko. Lai gan būtiskas iebildes par uzņēmumu uzvarām vietējos medijos nav lasāmas, Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) šogad nonākusi sūdzība par trīs uzņēmumu apvienības, tajā skaitā SIA Līvija un Ko, uzvaru kādas administratīvās ēkas konkursā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 190 tūkstoši latu. IUB liedza pašvaldībai slēgt šo līgumu, jo zemākā piedāvātā cena bijusi citam uzņēmumam.

Ogrēniešu «īpašu» attieksmi izpelnījusies namu apsaimniekotāja «supersaimniece» aģentūra Mālkalne, kas dara gandrīz visu - pati veic santehnikas, būvniecības un remonta darbus, transporta pakalpojumus. No Mālkalnes dažas mājas jau atteikušās, vēl dažas ir procesā - vāc parakstus. «Administratīvās izmaksas ir neadekvātas, pilnīgi nesaprotamas. Mājai sarēķinātas ļoti lielas summas, bez pamatojuma,» saka ogrēniete Dace, kuras mājā jau sākta parakstu vākšana par izstāšanos. Kritiskus vārdus pašvaldības aģentūrai veltījusi arī Valsts kontrole (VK) revīzijas ziņojumā. Tā norādījusi, ka pretēji likumā noteiktajam bez publisko iepirkumu procedūru piemērošanas aģentūrās Mālkalne, Rosme un Dziednīca izlietoti 117 tūkstoši latu. Novada dome arī neesot pietiekami uzraudzījusi aģentūru darbību. Novada mērs E. Bartkevičs vien norāda, ka pašvaldība negrasās izkonkurēt komersantus un lielās celtniecības kompānijas, tikai palīdzēt iedzīvotājiem atrisināt vienkāršas saimnieciskas lietas. Savam partijas biedram gan nepiekrīt uzņēmējs A. Ceplītis, sakot - aģentūrai vajadzētu noņemt tās funkcijas, kas nav raksturīgas, un labāk dot darbus uzņēmējiem, piemēram, konkursā varētu atrast remonta brigādes. «Kādu finansējumu tai iedod, tādu cenšas iztērēt, vajag vai nevajag,» vērtē A. Ceplītis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?