Turklāt tika izveidots vesels plāns, ko un kā darīt, lai situāciju vērstu par labu. Tagad gads noslēdzies, bet nozares pārstāvji atzīst - ieguvums bijis vien sabiedrības izglītošana, kas, protams, arī nav maz, bet reālus ieguvumus paši vēža pacienti un speciālisti slimnīcās neredz.
Ieguvums kampaņās
Lai gan izvirzīto uzdevumu pagājušajam gadam bija daudz, tajā skaitā reālas sistēmas izmaiņas, Dienas aptaujātie nozares pārstāvji atzīst, ka lielākoties ieguvums bijis viens - sabiedrības izglītošana. Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte Dienai norāda, ka reāli izdarīts nav nekas. Galvenokārt tāpēc - lai kaut ko uzlabotu, ir jāiegulda finansējums. Piemēram, Francija pirms 20 gadiem pasludināja Onkoloģijas gadu un ieguldīja lielas summas, un tikai tad pēc pieciem gadiem parādījās rezultāti. No reāliem darbiem speciāliste min tikai informatīvās kampaņas un piebilst: «Zinot Latvijas situāciju, varbūt arī tas ir labi. Joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka vēzi var ārstēt ar Dieva vārdiem un kaut ko tamlīdzīgu, tad, iespējams, šī kampaņa kādam ir devusi pienesumu.» Arī jautājot par kaut vai tikai iesāktām lietām, S. Plāte ir skarba un atbild, ka tādu nav. Pēc viņas vārdiem pozitīvas pārmaiņas nozarē strādājošie pamanījuši nav. Joprojām aktuālas paliek gadu no gada cilātās problēmas - zāļu pieejamības jautājums, savlaicīga diagnostika, pakalpojumu pieejamība. Kopsummā gan esot labi, ka katru gadu uzmanība tiek pievērsta konkrētam jautājumu lokam. Tagad varot cerēt, ka vismaz katrs Latvijas iedzīvotājs zina, ka cilvēki mēdz slimot ar vēzi. «Maza nozīme noteikti ir, bet nevar teikt, ka tas ir reāls pienesums onkoloģijas pacientiem,» piebilst S. Plāte.
Sabiedrības izglītošanu uzteic arī Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore onkoloģe Dace Baltiņa. Izdota virkne informatīvo materiālu, norisinājušās kampaņas, un ir izdevies lauzt dažādus mītus. No šāda viedokļa ieguvumu ir ļoti daudz. Finansējums, aparatūra un citas šāda veida lietas nav bijušas šā Onkoloģiskās modrības gada uzdevums. Taču, piemēram, no šī gada sāks darboties sistēma, kas palīdzēs sievietēm pēc mamogrāfijas izmeklējumiem saprast, ko darīt tālāk. Tas uzlabos arī «zaļā koridora» darbību. Tajā pašā laikā darbs pie onkoloģijas pacientu plūsmas sakārtošanas jāturpina. Šis gads arī parādījis daudzas vājās vietas onkoloģijas pacientu aprūpē, tajā skaitā problēmas rehabilitācijā, finansējumā, un pie to sakārtošanas jāstrādā turpmāk.
Nezaudēt fokusu
Pēc nozares pārstāvju viedokļa uzklausīšanas nav brīnums, ka asociācijas uzstāj, lai vismaz par diviem gadiem pagarinātu Onkoloģiskās modrības gadu. Kā norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis, šo gadu onkoloģijā var salīdzināt ar ēkas fasādes atsvaidzināšanu - taustāmus uzlabojumus no valsts puses veselības nozare nav izjutusi. Arī Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes locekle Gunta Purkalne atzīmē, ka modrības gada vienīgais ieguvums ir onkoloģijai publiskajā telpā pievērstā vajadzīgā uzmanība, aktualizējot daudzas nesakārtotās jomas un problēmas. Tomēr ar to, ka nozare ir sadzirdēta, ir par maz, un vēža slimniekiem no tā nav taustāmu ieguvumu. Šobrīd ir svarīgi turpināt ministrijas un nozares puses iesāktos darbus, pieņemot nozīmīgus lēmumus situācijas uzlabošanā pēc iespējas drīzāk. G. Purkalne atgādina, ka vēža slimniekiem ir vajadzīgas izmaiņas šobrīd, jo viņiem nav laika gaidīt ne piecus, ne desmit gadus. Tāpēc onkoloģiskās modrības gadiem ir jāturpinās līdz taustāmam rezultātam.
Taustāmus rezultātus gan, visticamāk, neizdosies sasniegt bez papildu finansējuma. Tam piekrīt arī asociācijas, norādot, ka nepietiek tikai ar strukturālām izmaiņām, bet ir nepieciešams arī papildu finansējums, it īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences un pakāpenisko pacientu skaita pieaugumu. Šobrīd ir svarīgi, lai papildu budžets tiktu novirzīts tām jomām, kam tas ir nepieciešams visvairāk - pacientu ārstēšanai un diagnosticēšanai. Piemēram, nauda nepieciešama izmeklējumu pieejamības uzlabošanai pacientiem, kuriem diagnoze vēl tiek noteikta vai arī jau uzsākta ārstēšana, jo šobrīd, piemēram, uz kompjūtertomogrāfu ir jāgaida vairākus mēnešus garās rindās. Onkoloģiskajiem pacientiem arī nākas gaidīt rindās uz ķirurģiskām operācijām slimību ārstēšanā. Valsts neapmaksā specifiskas analīzes, piemēram, gēnu mutāciju testus, ar kurām var noteikt piemērotību ārstēšanai ar modernu mērķterapiju. Nepieciešami būtiski uzlabojumi paliatīvajā aprūpē un onkoloģisko pacientu rehabilitācijā. Virknē onkoloģisko diagnožu, piemēram, zarnu vēzim, olnīcu vēzim, prostatas vēzim, valsts neapmaksā ārstēšanu ar modernu terapiju, bioloģiskiem medikamentiem.
Ir, ko likt priekšā
Neskatoties uz nozares pārmetumiem, Veselības ministrijai ir pat izdarīto darbu saraksts, kas nemaz nav tik mazs. Kā Dienai stāsta ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanas nolūkā onkoloģisko slimību pacientiem no 2015. gada 1. janvāra noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no brīža, kad persona ir vērsusies ārstniecības iestādē. Te gan jāatzīmē, ka šādas izmaiņas tika panāktas vēl pirms Onkoloģiskās modrības gads sākās.
Nākamā lieta, ko ministrijā uzsver kā nepieciešamību, ir skrīninga izmeklējumu rezultātu noformēšana uz vienotām veidlapām, kurās var veikt tipveida atzīmes pacientam par turpmāko rīcību un vienlaikus šo veidlapu noformēt kā nosūtījumu turpmāku veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai krūts vēža skrīninga un dzemdes kakla skrīninga gadījumā. Šobrīd ir sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
Papildināts arī kompensējamo zāļu saraksts. Šogad iekļautas jaunas zāles nieru vēža ārstēšanai, paplašināta kompensācija zarnu vēža terapijai, kā arī paplašināta kompensācija limfomu un limfoleikožu dažādu stadiju ārstēšanai. Iekļautas arī jaunas zāles pacientu sagatavošanai pirms autologo šūnu transplantācijas un paplašināta kompensācija zālēm kaulu metastāžu ārstēšanai. Savukārt zāļu kompensācijas sistēmā kopumā papildu piešķirti trīs miljoni eiro.
Runājot par zāļu kompensāciju, sagatavoti arī priekšlikumi grozījumiem zāļu kompensācijas noteikumos, kas paredzētu izveidot O sarakstu - iekšēji nodalīt finansējumu, kas nepieciešams zāļu kompensācijai onkoloģisko saslimšanu pacientiem. Veidojoties ietaupījumam O sarakstā, līdzekļi netiktu pārdalīti kopējās zāļu kompensācijas sistēmas vajadzību risināšanai, bet tiktu izlietoti tieši onkoloģijas vajadzībām - jaunu medikamentu apmaksai.
Tāpat domāts par profilaktiskiem pasākumiem un īstenotas vairākas sociālās kampaņas - «Izvairies no smēķētāja!», «Aktīva ik diena!», «Lai būtu skaidrs!», «Mīli savu sirdi» -, kā arī izstrādāta virkne informatīvo materiālu. Un tieši šī ir tā sadaļa, ko uzteic speciālisti. Sabiedrības informēšana bijis lielākais ieguvums. Iespējams, citus ministrijas uzskaitītos labos darbus neviens nepiemin, jo daļa no tiem ir vien «priekšlikumu stadijā» un reālu ieguvumu viņi vēl neizjūt.
Runājot par 2016. gadu, veselības ministra padomniece Iveta Ciganova Dienai atzīmē, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta veselīgam dzīvesveidam, savukārt speciāls nosaukums gadam nav definēts.