Par valsts nodevību tiks uzskatīta arī «finansiālas, tehniskas, padomu vai cita veida palīdzības sniegšana ārvalstu valdībām, starptautiskajām vai ārvalstu organizācijām vai to pārstāvjiem, kas vērsta pret Krievijas Federācijas drošību».
Līdz šim kriminālkodeksā par valsts nodevību atzīta spiegošana vai cita veida palīdzība ārvalstīm, kas kaitē Krievijas ārējai drošībai.
Pret grozījumiem iebilda opozīcijas partija Taisnīgā Krievija, kas aizrādīja, ka jebkurš pilsonis, kas kontaktējas ar ārzemniekiem, var nonākt uz tiesājamo soliņa par valsts nodevību.
Cilvēktiesību organizācijas Par cilvēka tiesībām vadītājs Ļevs Ponomarjovs uzsvēra, ka likuma grozījumi vērsti pret opozicionāriem. «Likums jau sākotnēji tika rakstīts tā, lai pat pēc tā rediģēšanas varai joprojām būtu iespēja to izmantot savu politisko oponentu vajāšanai,» Ļ. Ponomarjovs uzsvēra sarunā ar Gazeta.ru.
Deputāti ar 375 balsīm «par» un divām «pret» apstiprināja pretrunīgos grozījumus uzreiz otrajā un trešajā jeb galīgajā lasījumā. Tie vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam, taču prognozējams, ka tas notiks jau nākamajā nedēļā. V. Putins kopš atgriešanās prezidenta krēslā šī gada pavasarī jau apstiprinājis virkni pretrunīgi vērtētu likumu grozījumu, ko kritiķi saista ar opozīcijas apspiešanu.