Vēl vairāk - idejas autori ir saskaitījuši, ka referendumā viņiem vajagot 230 000 balsu, un arī tās savākt esot visai reāli. Interesanti ir arī tas, ka tiek vākti ziedojumi, lai segtu valsts nodevu - 2,01 latu, kas jāmaksā notāram par paraksta apstiprināšanu. Parakstu vācēju ideja ir piešķirt pilsonību no 2014. gada 1. janvāra visiem, kuri nav iesnieguši lūgumu saglabāt viņiem nepilsoņa statusu.
Pagaidām šis pasākums nav izraisījis plašu rezonansi, un latviski rakstošajā presē tas izspruka, pateicoties kādam, kurš bija ielūkojies PCTVL mājaslapā. Man Merķeļa ielā pie cirka laimējās sastapt ļoti dažādus sabiedrības pārstāvjus, piemēram, pilsoni, kurš uz jautājumu latviski atbild: «Ņe poņal» (nesapratu), un nepilsoni, kurai saruna latviešu valodā nesagādā ne mazākās grūtības. Sarunājoties ar viņiem, saprotu, ka daudzi nesaista, piemēram, valodas jautājumu ar kopējo situāciju valstī. Jevgeņijs, ar kuru saruna notiek krievu valodā, ir dzirdējis par PCTVL iniciatīvu un domā, ka pilsonību var dot visiem, kuri Latvijā ir dzimuši. Viņš pats arī ir dzimis Latvijā, bet pilsonības nav - esot dzirdējis, ka uz kursiem jāiet un jāmaksā, lai pie pilsonības tiktu. Ja nebūtu jāmaksā, viņš būtu gatavs arī eksāmenus kārtot. Nākamo uzrunāju Arvīdu, kurš sāk klāstīt, ka katram cilvēkam esot jāļauj runāt, kā viņš grib, - latgalietim latgaliski, krievam krieviski. «Latviešu valodu neviens neapdraud, apdraud paši latvieši,» viņš apgalvo. Viņa kaimiņš esot krievs un citreiz runājot tā, citreiz savādāk. «Valodas nesēji tiek izspiesti no valsts. Vai to dara PCTVL? To dara valdība!» izsaucas Arvīds. Ar Vitāliju, kurš ir Latvijas pilsonis, tomēr sarunājamies krieviski. Viņaprāt, šāda parakstu vākšana esot «smagā politika», bet konkrētā ideja - bezperspektīva. Jaunā paaudze esot lojālāka, vecākā paaudze esot «vecā kaluma», tai esot sens aizvainojums, un valodu šie vecie cilvēki vairs neiemācīšoties. Pirmo reizi par parakstu vākšanu no manis uzzina Valentīna, kura, būdama nepilsone, ļoti labi runā latviski. Viņasprāt, automātiska pilsonība ir normāla ideja. Viņa esot gribējusi pilsonību iegūt, taču saslimusi, un nu jau esot vienalga. Sieviete saka, ka normāli jūtoties arī pašreizējā statusā: «Es Latvijā dzīvoju kopš 1978. gada, un man nav nekas pret latviešiem.»