Pabeidzis pirmo sarunu raundu ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām, Valsts prezidents R. Vējonis pagājušajā nedēļā minēja vairākus nosacījumus nākamās valdības veidotājiem. Viņš sagaida, lai koalīciju veidotu spēcīga, izlēmīga un saliedēta komanda, kas ir spējīga strādāt kopā valsts interesēs. «Tāpēc jaunajam Ministru kabinetam jāsaņem pilnīgs jaunveidojamās koalīcijas atbalsts,» norāda R. Vējonis. Tas nozīmē, ka viņam nebūtu pieņemama mazākumvaldība vai daļējs kādas frakcijas atbalsts premjera kandidātam. Šādā situācijā nonāktu Vienotība, ja uz šo amatu pretendētu tās līdere Solvita Āboltiņa. R. Vējonis arī uzstāj, lai jaunajā valdībā būtu cilvēki ar labu reputāciju, atbalstu sabiedrībā un koalīcijā valdītu godīga politika.
Vienotībai jāpacīnās
Vienotības valdes un frakcijas kopsēde plānota otrdien, kad no komandējuma būs atgriezusies arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). S. Āboltiņa vēloties klātienē pārrunāt valdības veidošanas gaitu ar cilvēkiem, par kuru viedokli uzzinot tikai publiskajā telpā. Vairāki politiķi gan atgādina, ka arī L. Straujuma par to, ka partijas priekšsēdētāja vēlas panākt viņas atkāpšanos, esot uzzinājusi publiskajā telpā. Zināms, ka seši Vienotības deputāti - Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs un Veiko Spolītis - nepiekristu Vienotības dalībai valdībā, kurā nav Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Šis politiskais spēks oficiāli ir paziņojis, ka neiesaistītos valdībā, kuru vada S. Āboltiņa. Noskaņojums NA kongresā pagājušajā sestdienā liecināja, ka šī pozīcija ir negrozāma. Neoficiāli zināms, ka vēl pirms L. Straujumas demisijas S. Āboltiņa jau esot sākusi neformālās sarunas par iespējamo jauno valdību, pieļaujot, ka nākamo koalīciju varētu veidot bez NA, kas nozīmētu mazākumvaldību ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) atbalstu. Vienotībai, ZZS un LRA ir 51 balss Saeimā, bet Artuss Kaimiņš (LRA) jau sociālajos tīklos paudis neapmierinātību, ka nav iesaistīts sarunās.
Vienotības līderei tuvu stāvoši cilvēki apgalvo, ka varbūtība par valdību bez NA izskatīta tikai neformālās sarunās, kurās izvērtēti vairāki iespējamie koalīcijas modeļi, «taču mūsu sešinieks to pasniedz kā pilsētas leģendu un izmanto ne pārāk godīgās spēlēs». I. Viņķele savukārt sociālajā vietnē Twiter bija ierakstījusi morāli no valdības gāšanas un veidošanas sāgas: «Nespļauj akā, no kuras būs jādzer, bet, ja spļauj, tad nebrīnies.» Adresāts nebija nosaukts, bet to varēja nojaust, no kā var secināt, ka Vienotībā otrdien varētu būt spraiga saruna. I. Viņķele Dienai sacīja, ka Vienotībai vēl ir iespējas pacīnīties par premjera amatu, tam deleģējot, piemēram, Jāni Reiru vai Andri Piebalgu. Taču tā nevarot būt S. Āboltiņa. Priekšsēdei arī būtu jāapliecina, ka kandidāts saņems partijas atbalstu «un nebūs nekādu karu».
ZZS kaut kas noiet greizi
Tikmēr pēc sava premjera kandidāta jau lūkojas arī Zaļo un Zemnieku savienība, kura netic, ka Vienotība spēs vienoties par citu pretendentu no sava vidus. Parasti, ja arī ZZS kaut kas nogājis greizi, šādās situācijās sabiedrība par to neuzzina. Taču šoreiz atskaņas no ZZS valdes sēdes pirmdien liecina, ka viens no sadarbības partneriem aprājis vadību par pēdējo dienu paziņojumiem. ZZS līderi ir publiskajā telpā saukuši vairākus premjera kandidātus, kuri pēc tam cits pēc cita paziņojuši, ka neplāno pretendēt uz amatu. Viņu vidū bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, labklājības ministrs Uldis Augulis, Liepājas mērs Uldis Sesks.
Vienīgais, kurš vēl kandidatūru nav atsaucis, ir Saeimas deputāts Māris Kučinskis, kuram ir sava toreizējā partijas biedra Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdībā gūtā pieredze, kad viņš bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Tagad M. Kučinskis ir Liepājas partijā, bet ZZS paziņojumu piebremzēšana liecina, ka, iespējams, tā var izvēlēties vēl kādu citu kandidātu vai citu taktiku. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pirmdien bija sev neraksturīgi atturīgs un vairs nevēlējās saukt uzvārdus, aicinot sagaidīt ZZS lēmumu 28. decembrī. Tas gan nebūšot viegli - svētku laikā sasaukt visu partiju valdes sēdes. ZZS veido Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija, Latvijai un Ventspilij un Līvānu biedrība. ZZS izturēšanās neliecina par sparīgu gatavošanos varas pārņemšanai, uz ko A. Brigmanis atbildēja: «Mēs mākam savas emocijas noslēpt un kontrolēt.» Viņš arī nepaskaidroja, kāpēc ZZS nevar skaidri pateikt savu attieksmi pret S. Āboltiņu, kā to izdarīja NA. ZZS nosacījums ir dalība tikai tādā valdībā, kurā ir arī NA. Neoficiāli tas tiek skaidrots ar nevēlēšanos sanīsties ar Vienotības priekšsēdi.