Domāts arī par to, kā skolēnos vienlaicīgi attīstīt dažādu valodu prasmes. Jūrmalas Alternatīvajā skolā valodas tiek mācītas padziļināti, un skolotāji to apguvi cenšas integrēt arī citos priekšmetos. Visi šie faktori pirms aptuveni gada summējās projektā, kura ietvaros tika izveidots mācību materiāls - runājoša digitāla grāmata, kas izmantojama gan latviešu, krievu un angļu valodas, gan sociālo zinību apguvē. I. Āne-Miķelsone gan teic, ka lielākais stimuls šī materiāla radīšanā bijis Valsts izglītības attīstības aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātais projektu konkurss inovāciju īstenošanai izglītībā. Tajā iegūtais finansējums ļāvis ieceri realizēt, jo skolai pašai tas diez vai būtu pa spēkam - naudas, laika un cilvēkresursu dēļ.
Runājošā grāmata ir tiešsaistē brīvi pieejams interaktīvs materiāls, atrodams http://pasakas.letonika.lv, un tajā ietilpst triju tautu pasakas trijās valodās - latviešu, krievu un angļu -, kā arī kontekstā ar tām veicami uzdevumi. «Pasakas izvēlējāmies dažādas - vienu brīnumpasaku, vienu dzīvnieku pasaku, vienu sadzīves pasaku. Pasakas paši tulkojām, konsultējoties ar kolēģiem, kam attiecīgā valoda ir dzimtā. Materiālā integrējām arī sociālo zinību elementus, ētiskās vērtības, iespēju salīdzināt dažādām tautām kopīgo un atšķirīgo - tas mūsu multietniskajā sabiedrībā ir vērtīgi. Tautas pasakās ir universāla tautas gudrība, turklāt ar folkloru varam brīvi strādāt,» stāsta I. Āne-Miķelsone un piebilst, ka projektā no pieaugušo puses darbojušās trīs valodu skolotājas, mākslas skolotāja, sākumskolas pedagogs, projekta vadītāja un Tildes pārstāvis, kas gādājis par tehnoloģiju pusi.
Pedagogi katrai pasakai izveidojuši arī dažādu grūtības pakāpju uzdevumus un metodisko materiālu. Potenciālie runājošās grāmatas lietotāji iedalīti trijās grupās, taču ne pēc vecuma, bet gan pēc valodas lietošanas prasmēm. Rezultāts sanācis ļoti elastīgi izmantojams - Runājošās pasakas var lietot gan mazi bērni, kas paši vēl nelasa, bet tikai klausās, gan 5.-6.klašu skolēni, kas jau patstāvīgi pilda uzdevumus datorā. «Elastīgums gan ir koks ar diviem galiem. Vienīgais šī materiāla trūkums ir tas, ka tas nav integrēts kādā konkrētā mācību programmā, saskaņots ar konkrētu mācību vielu. Tas vairāk domāts mācību procesa dažādošanai, tāpēc skolotājam pašam jālemj, kā un kad to izmantot,» saka I. Āne-Miķelsone.
Jūrmalas Alternatīvajā skolā Runājošās pasakas skolēni lieto gan stundās, gan projektu nedēļās, gan individuāli pie datora, gan kopā ar klasesbiedriem uz interaktīvās tāfeles. Materiāls jau ir pazīstams arī citās skolās. I. Āne-Miķelsone stāsta, ka skolēniem tas ļoti iet pie sirds. «Tā ir interaktīva pieeja, un mūsdienu bērni labprāt strādā ar datoru. Runājošās pasakas ļauj viņiem mācīties interesanti. Otrs ieguvums ir iespēja bērnam pašam sevi pārbaudīt, pildot uzdevumus. Es pati uzskatu, ka reizēm mēs mācību procesā ar tehnoloģijām pārspīlējam, tomēr dažkārt to lietojums attaisnojas, ja skolēnam tās ļauj pašam sevi pārbaudīt, novērtēt. Tas rada to ideālo mācību procesu, par kādu visi sapņo, - bērns mācās pats, bet skolotājs ir tikai konsultants un palīgs,» pedagoģe skaidro. Pabeidzis uzdevumus, skolēns saņem vērtējumu - «sertifikātu», kurā redzami iegūtie punkti, gūtās atziņas un kuru var izdrukāt. Tas motivē skolēnus un palīdz skolēnu novērtēt arī skolotājam.
Ir vēl kāds iemesls, kāpēc darbs ar Runājošajām pasakām Jūrmalas Alternatīvās skolas skolēnus aizrauj, - viņi paši ir piedalījušies to tapšanā. Skolēni ierakstu studijā ierunāja pasaku tekstus, bet mākslas stundās (no 1. līdz pat 6. klasei) zīmēja pasaku ilustrācijas, no kurām interaktīvajā mācību materiālā tika iekļautas piemērotākās. Vienai no pasakām 1.-3. klašu skolēni veidoja arī plastilīna figūriņas.