NAP ir izraisījis lielas pašvaldību iebildes, par kurām vietējie līderi runāja arī nesen notikušajā Reģionu forumā. «Nekāda cerība netiek dota 89 pašvaldību attīstībai,» forumā sacīja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Reģionu alianse). Viņš atgādināja NAP rakstīto, ka ierobežotā iedzīvotāju skaita un finanšu resursu dēļ nebūs iespējams veikt proporcionālus ieguldījumus visās 119 pašvaldībās. Tāpēc par pamatu tiek izmantots Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030 noteiktais attīstības centru modelis, kas paredz ieguldījumu koncentrēšanu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, kas ir tā dēvētais modelis 9 plus 21. «Uzņēmēji, izlasot to, vairs neies ne uz vienu no šiem 89 novadiem, kuriem ir nocirsta jebkāda iespēja attīstīties,» sacīja D. Straubergs. Ja šāds plāns tikšot pieņemts, pašvaldībām, kas nav izraudzīto attīstības centru skaitā, būs jāpārstrādā arī savas attīstības stratēģijas.
D. Straubergs arī norādīja, ka, aplūkojot teritorijas attīstības indeksa tabulu, tās augšgalā nebūt nav kāda no modeļa 9 plus 21 pašvaldībām, no kurām ar augstāko rādītāju ir Aizkraukles novads, kas atrodas 16. vietā. Attīstības indeksa reitinga tabulas galvgalī ir Pierīgas pašvaldības, kurām arī būs ierobežotas iespējas pretendēt uz ieguldījumiem. Savukārt tādi iezīmētie attīstības centri kā Madona, Limbaži, Preiļi, Kuldīga tabulā ir zemāk par 50. vietu. Mērsraga novada domes priekšsēdis Lauris Karlsons norādīja - nekur nav pierādīta lielo pašvaldību darbības efektivitāte. «Reģioni nav nekur tālu esoši lauki, bet gan šīs valsts teritorija, kurā arī dzīvo cilvēki,» sacīja Mērsraga priekšsēdis, piebilstot, ka nevienas ministrijas neviens ierēdnis nekad neesot bijis viņa vadītajā pašvaldībā. Kamēr vienā vietā paredz «smalkas inovācijas, tikmēr dažviet Latvijā vēl arvien nav elektrības pieslēguma», atgādināja Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš (RA).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ieklausoties pašvaldību iebildumos, jau iepriekš ir sagatavojusi savu kompromisa redakciju. Tā paredz, ka nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, kuriem jākļūst par vilcējspēku investīciju piesaistē, ir bāze, «uz kuras plānošanas reģioni veiks mazāko novadu pašvaldību un to iedzīvotāju iesaisti realizētajos ieguldījumu projektos, tā veidojot attīstības sinerģiju starp visām apdzīvotajām vietām». Par šo piedāvājumu, kurā paredzēta plānošanas reģionu lomas palielināšana, iespējams, nav zināms arī vides attīstības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP), kurš Reģionu forumā nespēja nomierināt pašvaldību pārstāvjus. Ministrs gan sacīja, ka modelim 9 plus 21 būs paredzēta tikai neliela finansējuma daļa. Viņaprāt, kļūda ir tā, ka valdības pārstāvji un NAP autori nav pietiekami skaidrojuši, ko saņems pārējās 89 pašvaldības. E. Sprūdžs solīja sagatavot informatīvo materiālu, kurā šīs novadu iespējas būs apkopotas.