VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis mierina, ka patiesā aina nav tik bēdīga, jo ir tādi gadījumi, kad policija sākotnēji atrod līķi ar traumām, taču vēlāk ekspertīzē secina, ka persona nav noslepkavota. «Mēs redzam, ka cilvēks ir miris un, iespējams, notikusi slepkavība. Ekspertīze parāda, ka miris dabiskā nāvē, piemēram, nokritis, līdz ar to slepkavības nav, taču slepkavību kriminālprocesu statistikā paliek. Es nedomāju, ka mēs ikdienā varam krasi un nopietni uztraukties par savu drošību,» uzsvēra R. Kviesītis.
Tāpat pērn palielinājies izvarošanu skaits. Policijā reģistrēti 69 izvarošanas gadījumi, kas ir par trešdaļu jeb 17 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Policija skaidro, ka izvarošanu skaita pieaugums nav saistīts ar sērijveida noziegumiem, turklāt svarīgi atzīmēt, ka praksē aptuveni trešdaļā gadījumu izvarošanas fakts galu galā neapstiprinās.
2012. gadā VP kopumā reģistrējusi 49 874 noziegumus, kas ir par 0,4% vairāk nekā 2011. gadā, liecina policijas apkopotā informācija. Pērn par 32,5% pieaudzis sevišķi smago noziegumu skaits, proti, pagājušajā gadā reģistrēti 3206 šādi noziegumi, kas ir par 786 vairāk nekā gadu iepriekš. Pagājušā gadā aktuāli bija noziegumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Savukārt laupīšanu skaits pērn samazinājies - pērn reģistrēti 966 šādi noziegumi, kas ir par 95 mazāk nekā 2011. gadā. Tradicionāli pagājušajā gadā zādzības bija izplatītākais nozieguma veids, proti, tās veidoja 28,6% no reģistrēto noziegumu kopskaita. Joprojām aktuālas ir krāsainā un melnā metāla zādzības, arī no viensētām un dažādu uzņēmumu teritorijām.
2012. gadā valstī pieaudzis krāpšanas gadījumu skaits. 1506 šādi noziegumi reģistrēti pērn, kas ir par 612 vairāk nekā 2011. gadā. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Valsts policijas gada pārskata sanāksmē atzina, ka «statistika ir statistika» un kopumā Latvija neizskatās slikti, jo pie mums ir zemākais noziedzības līmenis Baltijas valstīs, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju.
LETA