Kā stāsta vairāku grāmatu autore, krāsu terapeite Elizabete Ozola, krāsas mūs ietekmē vismaz divos līmeņos - tīri fiziski veselību, fizioloģiskos procesus organismā un enerģētiskā līmenī.
Ne bāli, ne pelēki
«Krāsu ietekmi uz cilvēka organismu pierādījusi jau senā ķīniešu medicīna. To atzīst arī mūsdienu alternatīvajā medicīnā, piemēram, adatu terapijā, kur, lai veicinātu izveseļošanos, tiek izvēlēta arī atbilstoša apģērba krāsa. Apģērbā izmantoto un uzturā lietoto produktu krāsām ir reāla ietekme uz mūsu veselību,» uzskata Elizabete Ozola. Krāsas ietekmē arī mūsu emocijas. Taču krāsu terapijas pazinēja spriež, ka pastāv vēl trešais līmenis - tā ir neapzināta krāsu ietekme, kas procesus mūsu organismā var pavērst uz vienu vai otru pusi. Te var nospēlēt lomu pat mentalitāte, jo katrai tautībai ir sava sasaiste ar krāsām.
Kāda tā ir latviešiem? «Latviešu dainās visbiežāk minētā ir baltā krāsa. Par latviešiem izveidojies stereotips kā par bāliem un pelēkiem, taču latvieši tādi nav un tas atspoguļojas novadu tautas tērpos, kuros tiek ieaustas ļoti košas, dzīvespriecīgas krāsas,» uzsver Elizabete Ozola. Tomēr ikdienā sabiedrībā valdošo drūmo krāsu apģērba tendenci viņa nenoliedz: «Tā raksturīga ne tikai senioriem, arī vidējai un pat jaunajai paaudzei. Dominē siltās krāsas, bet pietrūkst aktīvo krāsu sinerģijas. Reaģējot uz siltajām krāsām, ar laiku mūsu organisms mainās - fizioloģiski sāk funkcionēt lēnāk, izmainās vielmaiņa, tāpēc to nepieciešams aktivizēt. Sarkanā, oranžā, dzeltenā ir ļoti aktīvas krāsas. Ja kādu no tām ieliekam fonā, mainās arī uztvere, paātrinās pat laika uztvere.»
Iekāpt sarkanās kurpēs
Krāsu terapeite ar atzinību uzlūko tos seniorus, kuri nebaidās kļūt pamanāmi. «Ne vienmēr apģērbam jābūt kliedzoši košam. Nesen redzēju kundzi, kura bija glīti, gaumīgi uzkrāsojusies. Mati tumši oranžā tonī. Melns mētelis, bet ap kaklu košs lakatiņš. Nevajag jau daudz - nevajag sarkanu, apjomīgu mēteli, pietiek ar akcentiem. Košs lakatiņš ap kaklu iedarbojas uz balsi, veicina komunikatīvās spējas. Būtībā ne gaišajiem, ne tumšajiem toņiem nav ne vainas, ja tos papildina ar košāku krāsu,» uzskata krāsu terapeite.
Tiesa, lai ap kaklu apliktu košāku lakatiņu, daudz drosmes nevajag. Citādi ir ar tādiem aksesuāriem kā, teiksim, kurpes. «Pazīstu kādu astoņdesmitgadīgu enerģisku kundzi. Apbrīnoju viņas uzdrīkstēšanos nevairīties no košām blūzītēm ar skaistiem, arī puķainiem rakstiem, kas kombinēti pie tumša fona. Bet mani fascinē šīs kundzes apavi - sarkanas kurpes! Kundze pati atzīst - viņa ir dzīvespriecīgs cilvēks, kas savos gados bauda dzīvi. Es neticu, ka ar gadiem seniors nevēlas izskatīties labāk. Viņš noteikti vēlas, tikai diemžēl samierinās ar gadiem, uzliek sev vecuma cenzu attiecībā uz krāsām. Teiksiet, veciem cilvēkiem nepiestāv sarkanas kurpes? Tas ir stereotips! Pietrūkst tikai uzdrīkstēšanās pamēģināt ko jaunu. Protams, nevienu nevar piespiest izmēģināt jaunu pieredzi, ja cilvēks tam nav gatavs. Taču vajadzētu dzīvot tā, lai, paskatoties spogulī, patiktu pats sev,» iedrošina Elizabete Ozola.
Košs aksesuārs - rotaslieta, josta, somiņa - tie ir sīkumiņi, kas dzīvi un pašus padara skaistākus. Galvenais, nebaidīties izcelties. «Ja cilvēks pats sev patīk, tad arī 90 gados var izmantot košas krāsas, bet, ja ir stereotipizēta, ierobežota domāšana, bailes par apkārtējo replikām, tad tas ir jautājums par pazeminātu pašapziņu - cilvēks nespēj atļauties būt viņš pats,» uzskata krāsu terapeite.
Ieklausies sajūtās!
Elizabete pati atzīst - dažādos vecuma posmos viņai bijušas krāsas, pret kurām patika saglabājusies nemainīga. «Man vismīļākā vienmēr ir bijusi sarkanā krāsa, bet rezervēta attieksme pret dzelteno un oranžo. Laikam ejot, sarkanā kā prioritāte saglabājusies un jāteic - vecumam, gadu skaitam te nav nozīmes. Gadiem vispār nav nozīmes! Nozīme ir mentalitātei, sajūtām, tam, kā vēlos pasaulei pasniegt savu tēlu. No rīta, atverot drēbju skapi, ir vērts ieklausīties sajūtās attiecībā uz apģērba krāsu,» atzīst krāsu terapeite.
Pamatā ir trīs ahromātiskās krāsas - melnā, pelēkā, baltā, ko parasti izvēlamies atkarībā no personības iezīmēm, nervu sistēmas tipa. «Tās ir labs fons, tikai melnā, pelēkā ar laiku kļūst par drūmu, ja netiek papildinātas. Melnā krāsa, piemēram, veicina norobežošanos. Pelēkā ir demokrātiska krāsa, manuprāt, visoptimālākā, jo ietver sevī gan melno, gan balto. Tā ir kā vidusceļš. Pelēkā atspoguļo cilvēka rakstura iezīmes, tendences, arī viedokli par sevi. Tai ir daudz toņu, un šī krāsa, manuprāt, piestāv visām sievietēm. Pelēkā nav pelēka pele!»
Krāsu terapeite atzīst - cilvēkam piemērotas ir tās krāsas, kas piestāv un rada komforta sajūtu. Pat rozā! Rozā ir sievišķīga, bet viss atkarīgs no toņa un otras krāsas, ar ko tā salikta kopā - kopējo iespaidu veido arī matu un ādas krāsa. Patiesībā nav ne labu, ne sliktu krāsu, tās jāsaliek kopā un jāsajūt, cik komfortabla ir sajūta. Elizabete Ozola skaidro: «Jūs uzvelkat žaketi noteiktā krāsā un šajā ķermeņa daļā jūtaties slikti - tas nozīmē, ka šī krāsa neder enerģētiski. Jau zemapziņas līmenī nostrādā informācija - attiecīgās krāsas enerģētika šajā periodā jums nav vajadzīga. Ignorējot to, var tikt ietekmēta gan veselība, gan komunikācija - it īpaši kārtojot darījumus. Krāsas vienmēr jāsaskaņo ar iekšējām sajūtām. Organismā viss sakārtots tā, ka uzreiz reaģējam uz aukstajām vai siltajām krāsām - piemēram, ja ir pāruzbudinājums, nervu sistēma prasa šo stāvokli kompensēt ar aukstajām krāsām, lai pasargātu no pārdegšanas.»
Mūs sargā tā krāsa, kas enerģētiski papildina un harmonizē, standartu te nav - atzīst krāsu terapeite. Katram pašam sev ir jārod atbilde, kura ir tā krāsa, kas palīdz justies emocionāli drošam, stabilam, atbrīvo no bailēm.
Esi radošs interjerā
Pat ja nav daudz līdzekļu, lai atsvaidzinātu savu garderobi, labs līdzeklis tumšajos ziemas vakaros ir ieviest mazas, uzmundrinošas pārmaiņas interjerā. Elizabete Ozola min klasisko biezo aizkaru nomaiņu, taču ir vēl arī citi.
«Seniori taču ir no tās paaudzes, kas labāk par citiem prot adīt, šūt, tamborēt! Var uztamborēt skaistu abažūru lampai - oranžā krāsā vai puķainu. Var izgatavot jaunu abažūru stāvlampai. Lai kompensētu saules gaismas trūkumu, apgaismojumam ir ļoti liela nozīme - tam ieteicami dzeltenie, oranžie toņi. Vēl var iegādāties košas pavasara puķes podiņos, tam lielus līdzekļus nevajag. Podiņus var nokrāsot, aplīmēt košās krāsās. Iespēju ir daudz,» būt radošiem iesaka krāsu terapeite.
Turklāt, sākot nodarbotos ar ko jaunu un radošu, jaunās prasmes var izvērsties par vaļasprieku, ar kuru pēc tam iepriecināt arī citus.