Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par pusgadu, bet jaunas vēsmas pilsētā netiek prognozētas un pat vietējos opozicionārus šķietami neviens īsti par pilnu neņem. Politiski pārsteigumi Valmierā nav piedzīvoti vismaz pēdējos desmit gadus, kopš pie varas nonāca Tautas partijas (TP) cilvēki. Iedzīvotāji, šķiet, ar to ir mierā - pilsēta attīstās un arī darbu nav gluži ar uguni jāmeklē. Un pat ja reizēm būtu vēlēšanās pēc lielāka caurspīdīguma, tas vienlaikus būtu arī risks - ja nu nākamie pilsētas pārvaldītāji izrādās sliktāki.
TP nepietrūkst
Valmieras mērs Inesis Boķis (Valmierai un Vidzemei) un pilsētas izpilddirektors Jānis Baiks tandēmā strādā nepilnus desmit gadus. Lai arī J. Baiks ir reģionālās partijas Valmierai un Vidzemei (VunV)vadītājs, kā «pirmais numurs» nākamā gada jūnijā un pilsētas mēra kandidāts kārtējo reizi startēs I. Boķis, savulaik viens no redzamākajiem TP pārziņā esošo lielo pilsētu vadītājiem. Pagaidām tiek izslēgta iespējamība, ka pēdējā brīdī kāds no piedurknes izvilks kādu tumšo zirdziņu - abi ir sastrādājušies, turklāt gana veiksmīgi sadalījuši atbildību. «Divatā nekur neejam un uz viena tiltiņa nestāvam,» uzsver I. Boķis. Gana laba sadarbība izveidojusies ne tikai šo kungu starpā - lai arī domē pārstāvētas četras partijas, VunV, kas izveidojās uz TP bāzes, viskuplākajā skaitā (septiņi deputāti), tomēr arī Vienotības, ZZS un Nacionālās apvienības VL! - TB/LNNK deputāti opozīciju neveido. I. Boķis apgalvo - visi jautājumi tiekot gana izdiskutēti un, ja kāds esot pret, ideja tiekot nolikta malā tālākai apspriešanai. Līdzīgi izsakās arī bezpartijiskā deputāte, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, nākamajās vēlēšanās gan viņa startēt neplāno. Cik var noprast, Valmierā partijiskajai piederībai īsti nozīmes neesot - cilvēki balso par personībām, nevis sarakstiem. Tāpat saka arī a/s Valmieras Stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns: «Valmierā viens otru pazīst, vērtē cilvēkus pēc darbošanās, uzskatiem un attieksmes.» Viņš gan piebilst, ka partijiskā piederība esot bijusi svarīga TP laikā, kad, pateicoties «sakariem valdībā», realizēti vairāki projekti. Taču J. Baiks apgalvo - arī tad, kad TP bijusi valdībā, turklāt ar «savu finanšu ministru» (Oskars Spurdziņš, tagad vada Valmieras pašvaldības uzņēmumu VTU Valmiera), tik vienkārši neesot bijis. «Vienīgais, kur panācām politisko balsojumu, bija, kad valsts piešķīra 300 000 latu teātra pabeigšanai, kas kā jaunbūve bija stāvējis 17 gadu,» saka J. Baiks.
Uzņēmēju skaļā balss
Jau leģendas apvij Valmieras uzņēmēju apvienību Ozols, kas deviņdesmitajos gados tika dibināta, lai cīnītos pret reketu, kā arī ietekmētu politiskos procesus. Kopš tā laika Valmierā izveidoti vismaz desmit uzņēmēju klubi, katrs ar savu raksturu. Sarunās ar uzņēmējiem var noprast, ka savā ziņā ar šādu sadrumstalotību paši īsti apmierināti nav, taču ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi kā instrumentu uzņēmējiem ir gana liela teikšana Valmieras domes pieņemtajos lēmumos. I. Boķis ar šo padomi lepojas un sauc to par unikālu, jo tā esot lieliska iespēja saskaņot pašvaldības plānus ar uzņēmēju interesēm. Padomes priekšsēdētājs Jānis Matisons atzīst - ne vienmēr pašvaldības un uzņēmēju viedokļi sakrīt, karstas diskusijas bijušas par ielu tīkla infrastruktūras sakārtošanu - ik pa brīdim atsevišķi uzņēmēji attapušies, ka līdz ar remontdarbiem pie viņu uzņēmuma piekļūt vairs nevarēs, taču ar minimāliem zaudējumiem tas esot pārciests. J. Matisons saka: no domes vairāk gribētu aktīvāku investīciju piesaisti un naudas apriti, taču, no otras puses, Eiropas nauda esot apgūta vairāk nekā kvalitatīvi.
Interesējoties, kas ir nozīmīgākā figūra uzņēmēju vidū, ne viens vien valmierietis joprojām kā pelēko kardinālu min bijušo Uzņēmēju padomes priekšsēdētāju Jurģi Ābeli. «Pieļauju, ka pēdējos pāris gados viņa ietekme ir mazinājusies, bet tas ir tikai kaut kādu viņa personīgo motīvu dēļ. Taču ar viņa viedokli nenoliedzami rēķinās,» saka vietējā laikraksta Liesma žurnālists Guntis Vīksna. Sarunai ar Dienu J. Ābele nepiekrita, jo izvairoties no jebkādas publicitātes, kas nav saistīta ar uzņēmējdarbību.
Domes lielā kabata
Neskatoties uz ciešo domes un uzņēmēju draudzību, vismaz skaidri redzamu favorītu pilsētas iepirkumos nav. Aci piesaista tikai vietējais autotransporta tirgotājs SIA Tehauto, kas pēdējo sešu gadu laikā uzvarējis deviņos iepirkumos. Neoficiāli dzirdami mājieni arī par domes pārāk kvēlo mīlestību uz Kia automašīnām. J. Baiks uzreiz norāda - no Tehauto iepirkti Renault autobusi skolām, muzejam un policijai, un viens no galvenajiem kritērijiem izvēlēts, lai transporta apkalpošana būtu Valmierā. Pretējā gadījumā pašvaldībai automašīnu vešana uz Rīgu izmaksājot pārāk dārgi. Savukārt piecas Kia mašīnas iegādātas, jo piedāvājušas labāko cenu un tehniskos nosacījumus.
Valmieras «necaurspīdīgumam» gan nepiekrīt vietējais opozicionārs Haralds Bruņinieks (RP), kurš grasās nākamajās pašvaldību vēlēšanās startēt ar savu sarakstu, jo viņu kā vietējo iedzīvotāju mulsinot domes vēlēšanās neskaidrot savus lēmumus. H. Bruņinieks arī uzskata, ka «domes kabatā» atrodoties arī vietējie mediji - laikraksts Liesma, Vidzemes reģionālā televīzija un Valmieras radio.
Liesmas ilggadējais žurnālists G. Vīksna iespējamo angažētību noliedz, vienlaikus atzīstot, ka «vietējās avīzītes ir pozitīvāk noskaņotas pret vietējo varu, bet mēs tāpat skatāmies apkārt, un reizēm kādas sīkas nebūšanas ir». Kā vienu no nebūšanām viņš min dzīvojamā fonda trūkumu, ko nākas pārciest daudziem ienācējiem. Tomēr tie, kas Valmierā dzimuši un uzauguši, uz vietas jūtas gana komfortabli - darba vietu skaits pat pārsniedzot darba spējīgo iedzīvotāju skaitu, liela daļa Valmierā strādājošo ir no tuvējiem novadiem, ēkas tiek siltinātas, un tuvāko divu gadu laikā par Eiropas naudu siltie mētelīši būs uzvilkti vismaz pusei no visa dzīvojamā fonda, arī bēdu stāstus par laimes meklētājiem svešās valstīs dzirdēt nākas retāk nekā citur. Vai tiešām izmaiņas nav nepieciešamas? Un ja nu būs sliktāk nekā līdz šim, bažas pauž Valmieras iedzīvotāji.