Personisks naids
A. Ļitviņenko nomira 2006. gada 23. novembrī Londonā pēc saindēšanās ar retu radioaktīvo vielu poloniju 210. Neilgi pirms nāves viņš apsūdzēja V. Putinu savā slepkavībā.
R. Ouens apstiprināja agrāk izskanējušo versiju, ka nāvējošais izotops A. Ļitviņenko ķermenī nonāca ar tēju, ko viņš dzēra 1. novembrī kādā viesnīcā Londonā. Tur viņš tikās ar bijušo FDD darbinieku Andreju Lugovoju, kurš pašlaik ir Krievijas Valsts domes deputāts, un bijušo Valsts drošības komitejas aģentu Dmitriju Kovtunu.
Publicējot izmeklēšanas ziņojumu, R. Ouens sacīja, ka ir drošs par A. Lugovoja un D. Kovtuna vainu A. Ļitviņenko slepkavībā. Viņi esot apzināti pievienojuši poloniju 210 Kremļa kritiķa tējai. Norādot uz bijušo FDD vadītāju Nikolaju Patruševu un V. Putinu, viņš sacīja: «FDD operāciju, lai nogalinātu Litviņenko, iespējams, apstiprināja Patruševs un arī prezidents Putins.»
R. Ouens uzskata, ka iespējamie slepkavības motīvi bija A. Litviņenko saistība ar britu izlūkdienestiem, viņa kritiskie izteikumi par FDD un V. Putinu, kā arī ciešās attiecības ar citiem Kremļa pretiniekiem. Viņaprāt, V. Putina un A. Ļitviņenko domstarpības bija pāraugušas «personiskā naidā».
Kaitēšot attiecībām
A. Lugovojs apsūdzības pret sevi nodēvēja par absurdām. «Bez pārsteigumiem. Izmeklēšanas rezultāti apstiprina Londonas pretkrievisko nostāju,» viņu citē The Moscow Times. Arī D. Kovtuns noraidījis pret sevi izvirzītās apsūdzības: «Ouens nevarēja nonākt pie citiem secinājumiem, ņemot vērā viltotos pierādījumus.»
Krievijas Ārlietu ministrija paudusi nožēlu par R. Ouena secinājumiem. «Nožēlojam, ka krimināllieta tika politizēta un aizēnojusi divpusējo attiecību kopējo atmosfēru,» ministrijas pārstāvi Mariju Zaharovu citē BBC.
Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Aleksandrs Jakovenko izmeklēšanas rezultātus nodēvēja par «kliedzošu provokāciju». «Mums ir absolūti nepieņemami secinājumi, ka Krievijas valsts ir saistīta ar Ļitviņenko nāvi,» viņš sacīja pēc izsaukšanas uz Lielbritānijas Ārlietu ministriju. «Izmeklēšana kaitēs mūsu divpusējām attiecībām.»
Krievijas Valsts domes Juridiskās komisijas vadītājs Pāvels Krašeņinņikovs uzskata, ka A. Ļitviņenko slepkavības lietā apsūdzētajiem jāstājas tiesas priekšā, lai sevi aizstāvētu. «Ja ir nosaukti kādi vārdi, tad šiem pilsoņiem vajag aizstāvēt sevi, savu godu un cieņu, savu labo vārdu,» parlamentārietis sacījis Interfax. Krievija ir atteikusies izdot A. Lugovoju un D. Kovtunu Lielbritānijai.
Aicina sodīt Krieviju
Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja paziņoja, ka A. Ļitviņenko slepkavība bija «kliedzošs un nepieņemams» starptautisko likumu pārkāpums. Viņa solīja, ka premjerministrs Deivids Kemerons «pie pirmās iespējas» ar V. Putinu pārrunās izmeklēšanas secinājumus.
Ministre sacīja, ka Lielbritānija iesaldēs A. Lugovoja un D. Kovtuna aktīvus. Ir izdots starptautisks orderis viņu arestam, tas nozīmē, ka A. Ļitviņenko slepkavībā apsūdzētajiem nav ieteicams izceļot no Krievijas.
A. Ļitviņenko atraitne Marina ir apmierināta ar ziņojumu un V. Putina pieminēšanu tajā. Viņa mudināja Lielbritānijas valdību izraidīt no valsts Krievijas izlūkdienestu darbiniekus, ieviest ekonomiskas sankcijas pret Krieviju un noteikt ceļošanas aizliegumu V. Putinam.
Opozīcijā esošā Leiboristu partija pieprasīja Lielbritānijas valdībai noteikt plašas sankcijas pret Krieviju. Ja tas nenotikšot tagad, tad «pasaulei tiks izplatīta satriecoša ziņa, ka Lielbritānija pacietīs citas valsts pastrādātus vardarbīgus noziegumus savā zemē un apmierinās to pasūtītājus», raksta The Independent.