«Vai tikai tāpēc, ka ir tendence sūdzēties, pilnā apjomā jāierobežo rīcībspēja?» vaicā Ieva Leimane-Veldmeijere, resursu centra Zelda direktore, kuras vadītā organizācija sniedz atbalstu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Kopš šā gada janvāra atbilde ir «nē» - stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas Civillikumā, kas tuvinājušas Latvijas regulējumu starptautisko cilvēktiesību standartiem. Par to, kā likumu izdosies piemērot praksē, speciālistu viedokļi gan dalās.
Aizsargā īpašumu
Lielākoties rīcībspēju ierobežo cilvēkiem ar smagām garīgām un arī fiziskām veselības problēmām, norāda Dienas aptaujātie psihiatri. Galvenās diagnozes ir šizofrēnija, garīga atpalicība un organiski psihiski traucējumi, kā demence. Attiecīgo pieteikumu tiesā parasti sniedz radinieki, piemēram, mātes pēc bērnu pilngadības sasniegšanas, lai varētu saņemt viņu invaliditātes pensiju. Citādas ir situācijas, kad cilvēkam pieder labs nekustamais īpašums un apkārt ir daudz gribētāju to iegūt. «Cilvēks ļoti daudz nesaprot. Viņš zaudēs pilnīgi visu un nokļūs pansionātā, lai gan varētu dzīvot kā karalis,» saka Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Tāpēc viņam nepieciešams aizgādnis, kas aizstāvētu viņa intereses.
Nevar arī izslēgt, ka pieteikums tiesā iesniegts mantkārīgos nolūkos, piemēram, lai brīvi rīkotos ar personas pensiju. Turklāt vecais regulējums paredzēja, ka pieteikumu drīkst iesniegt ne vien radinieki, bet arī jebkurš ieinteresētais. Patlaban pieteicēju loks sašaurināts līdz pašai personai, tās brāļiem, māsām, bērniem, vecākiem, laulātajam vai prokuroram. Pārējiem, tostarp mazbērniem un nereģistrētajam partnerim, jāvēršas prokuratūrā, kas izlems, vai prasība jāceļ.
Precēsies un adoptēs
Agrākā likumdošana paredzēja tikai pilnu rīcībspējas atņemšanu. «Piemēram, ja pieteikumā bija norādīts, ka cilvēks nemāk apieties ar savām finansēm, un vajadzēja, lai kāds viņa vietā kārto darījumus, automātiski tika ierobežotas arī viņa nemantiskās tiesības - vēlēt, laulāties, izvēlēties dzīvesvietu,» saka Tiesībsarga biroja pārstāve Gundega Bruņiniece. Šāda prakse bijusi pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, arī ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Latvija ratificējusi 2010. gadā, neparūpējoties par likumu maiņu. 2010. gada decembrī Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu kādas sievietes lietā, kuras diagnoze bija garīgā atpalicība. No sprieduma izrietēja - rīcībspēja viņai ierobežota nesamērīgi, un Latvijai jāmaina likumdošana. Pagaidu regulējums tika ieviests tikai 2012. gada februārī, savukārt šogad janvārī stājušies spēkā pamata grozījumi.
Pēc jaunās likumdošanas rīcībspēju var ierobežot tikai mantiskajās tiesībās - visā, kas saistīts ar naudu un īpašumiem. Turpretī personiskās tiesības tagad būs neaizskaramas. Tiesa, ar laulību noslēgšanu rodas mantiskās saistības, norāda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence. Viņa min, ka atklāts jautājums paliek arī par adopciju. Lai arī bāriņtiesa veic potenciālo adoptētāju izpēti, cilvēks ar garīgiem traucējumiem var apprecēt sievieti, kurai ir bērns no iepriekšējām attiecībām. Adoptēt laulātā bērnu var atvieglotā kārtībā. Ja, piemēram, vēlāk šī sieviete nomirst, bērns paliek pie sava audžutēva.
Ierobežos dažādās jomās
Patlaban visi cilvēki, kas līdz 2012. gadam atzīti par rīcībnespējīgiem, uzskatāmi par ierobežotiem mantā. Līdz 2016. gada beigām viņu aizgādņiem jāsniedz tiesā pieteikums, lai noteiktu konkrētu ierobežojuma jomu. Ja aizgādnis to neizdara, to veiks prokuratūra. Jomas, kurās cilvēkam jāierobežo rīcībspēja, būs jānorāda pieteikumā - tiesa nedrīkstēs tās paplašināt. Piemēram, cilvēks var veikt tekošos maksājumus, taču nespēj rūpēties par nekustamo īpašumu. Tiesai sākumā būs jānosaka, kurās jomās persona rīkojas kopā ar aizgādni, un vēlāk - kurās aizgādnis var rīkoties atsevišķi. Bāriņtiesai būs uzdevums ievākt objektīvo informāciju - darbinieki aizbrauks pie cilvēka, centīsies noskaidrot viņa un ģimenes locekļu viedokļus, mantas sastāvu, informāciju no bankas, stāsta A. Krasnogolovs. Likums paredz arī pagaidu aizgādību uz laiku līdz diviem gadiem - tas attiecas ne vien uz cilvēkiem ar garīgiem, bet arī citiem veselības traucējumiem. «Tas ietvertu situācijas, kad, piemēram, cilvēks ir nonācis komā un viņa vietā pēkšņi neviens neko nevar izdarīt,» skaidro I. Leimane-Veldmeijere. Vēl viens jaunieviesums ir nākotnes pilnvarojums - no šā gada 1. jūlija jebkurš varēs aiziet pie notāra un izsniegt pilnvarojumu noteiktai personai, kas nākotnē varēs pieņemt lēmumus par viņam svarīgiem jautājumiem. «Tā varētu būt laba metode gadījumos, kad ir uzstādīta diagnoze un persona skaidri apzinās, ka nākotnē viņas spriestspējas būtiski samazināsies,» saka G. Bruņiniece. Rīcībspēja būs arī jāpārskata ik pēc septiņiem gadiem.
Paļāvās uz psihiatriem
Atšķirsies arī tiesas loma lietas izskatīšanā. Agrāk cilvēkam bija obligāti jāiziet tiesu psihiatriskā ekspertīze. Pēc I. Leimanes-Veldmeijeres viedokļa, uzticamību ekspertīzēm var apšaubīt - tās tiek veiktas mākslīgā vidē, kur cilvēks neuzvedas kā ikdienā. Mediķu atzinumi arī pārsvarā balstījušies uz diagnozēm, iztrūkstot prasmju un spēju vērtējumam. Piemēram, dažiem Zeldas klientiem lūgts izskaidrot, kā rūgst mīkla, un nosaukt Latvijas garāko upi. «Ko tas pasaka par to, kā cilvēks ikdienā tiek galā ar saviem pienākumiem - izmazgāt grīdu, traukus, plānot savu budžetu?» neizpratni pauž Zeldas juriste pētniece Annija Mazapša.
Lemjot par rīcībspējas jautājumiem, tiesneši parasti vien apstiprinājuši ārsta slēdzienu. Tagad ekspertīze vairs nebūs obligāta. Tiesai katrs gadījums būs jāvērtē individuāli, ņemot vēra citus pierādījumus, piemēram, cilvēku liecības, kas ar šo personu kontaktējas ikdienā, skaidro Tieslietu ministrijas (TM) juriskonsulte Silvija Gutāne. Likumā arī noteikts, ka cilvēks obligāti jāinformē par tiesas sēdi, kas agrāk ne vienmēr ir noticis.
Ārsti skeptiski
Tiesas jauno likumdošanu vēl gan nav sākušas piemērot, taču TM ir pārliecināta, ka tiesneši ir labi apmācīti. Savukārt tiesu psihiatru vidū par jauninājumiem nav vienprātības. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra galvenajai tiesu psihiatrijas ekspertei Rasmai Klotiņai nav skaidrs, kā tiks vērtēta cilvēka rīcībspēja konkrētās jomās. Bezmaksas apmācības psihiatriem arī nav paredzētas. To neizprot arī Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas veselības aprūpes vadītājs Andris Arājs, kurš par likuma grozījumiem uzzinājis no Dienas. Par semināru rīkošanu iestājas arī Jelgavas Psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģintermuiža Ambulatorā dienesta vadītājs Igors Vasins. «Būtu labi, ja būtu vienāda izpratne, ko prasa no ārstiem un ko no juristiem,» viņš saka. Savukārt Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas vecākais ārsts Vadims Kulakovs plāno piesaistīt štata juristu, kas izskaidrotu jaunās kārtības juridiskos aspektus. «Domāju, ka problēmas mums neradīsies,» viņš teic.