Trešdienas vakarā ierodoties norādītajā vietā, pamatskolā Rīdze, tur ņudzēja liela un nervoza burzma - cienījami koru, deju ansambļu un citu kolektīvu vadītāji stresa nomāktu seju, gluži kā nesekmīgi skolēni drūzmējās klasē, cenšoties tikt skaidrībā par dažādu papīru noformēšanu. Tad arī izrādījās, ka līgumus ar viņiem slēgs tikai uz četriem mēnešiem, līdz aprīļa beigām, kad pašreizējā atbalsta forma tikšot mainīta, reāli pat uz trim, jo līgumi stājas spēkā tikai 29. janvārī.
Neziņa par rītdienu
«Šķiet, viss virzās uz iznīcību, vairs nav nekādas drošības sajūtas. Kas notiks rīt? Ar koriem es strādāju jau 35 gadus, nupat Rīgas 2014 atklāšanā klausījos, kā Eiropas pārstāve runāja par kultūras nākotnes attīstību un ilgtspēju, bet te nu es esmu, lai slēgtu līgumu uz četriem mēnešiem,» ironizēja kora Medera diriģente Gunta Vāvere. «Uz kāda pamata mani vispār ielaiž mēģināt Mazajā ģildē, ja man nav līguma? Un kam tas viss? Diriģentiem sirmām galvām tagad jāstāv rindā, lai par jaunu nodotu personas datus? Es ar kori te strādāju jau 17 gadu, vai tad departamentam nav mūsu datu?» uzsvēra diriģents Ints Teterovskis, kura vadītais koris Balsis ir viens no labākajiem Latvijā. «Šī ir Latvija, vienīgā Dziesmu svētku lielvalsts pasaulē. Tad pēc kādiem standartiem mēs dzīvojam? Ušakovs (Rīgas mērs - aut.) neaizmirst pieminēt, cik kolosāls pasākums Rīgā šovasar būs Pasaules koru olimpiāde, bet vai viņš zina, kā strādā departamenti - Finanšu un par mūsu jomu atbildīgais Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD), kurš ar to nespēj cīnīties?» I. Teterovskis arī norādīja, ka problēma ir visus šos gadus, jo par Dziesmu svētkiem atbild Kultūras ministrija, bet kolektīvu darbu finansē pašvaldība, savukārt Dziesmu svētku likumam nav nevienu MK noteikumu, nav skaidrojumu. «Kamēr nebūs skaidru noteikumu, katrs tulkos, kā grib.» Diriģents steidzami atteicies no pašnodarbinātās personas statusa, jo, to saglabājot, arī Balsis nāktos vadīt kā pašnodarbinātajam.
«Iepirkuma procedūra tiek piemērota vietā, kur tas ir absolūti nevajadzīgi, jo mēs taču strādājam pastāvīgi. Manu kori taču nevar pēkšņi vadīt cits, kurš atnācis un uz papīra pierāda, ka ir labāks,» satraukti stāsta kora Amadeus diriģente Inga Dziļuma. Iepirkuma procedūra šajā jomā tiek piemērota pirmo reizi, un bija labi redzams, cik apmulsuši ir arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta darbinieki.
Kļūs pašnodarbinātie
Kopš 2009. gada slēgtie uzņēmuma līgumi bija krīzes kompromiss, kas ļāva saglabāt Dziesmu svētku kustību pamatīgi samazinātā finansējuma robežās: maksāt mazāk par minimālo algu un nogriezt ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus. Kopš tā laika vēl joprojām liela daļa šīs jomas speciālistu nekurnot strādā, saņemot tikai 256 eiro (180 latu) uz papīra. Augstākie griesti izcilākajiem ir 470 eiro.
Tagad tiem, kuri reģistrējušies kā pašnodarbinātie, nāksies šajā statusā strādāt arī ar saviem kolektīviem un atbildība par nodokļu nomaksu būs pašu ziņā. Viņus satrauc gan sociālā neaizsargātība, gan neziņa, kas viņus sagaida pēc 30. aprīļa, kad solīta sistēmas maiņa. «Sauklis ir Dziesmu svētku nepārtrauktība, taču saprotu, ka Rīgā atbildīgais departaments nevar tikt skaidrībā, ko ar mums darīt. Būtu runājuši skaidru valodu, ka neesam vajadzīgi,» emocionāli izteicās horeogrāfs, deju ansambļa Teiksma vadītājs, Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis.
Jau 2013. gada novembrī amatiermākslas pārstāvji vērsās IKSD ar lūgumu beidzot atgriezties pie pastāvīgā darba līguma sistēmas, kāda pastāvējusi agrāk. «Tas nav iespējams divu iemeslu dēļ,» Dienai atbildēja RD Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite. «Pirmā ir finanšu problēma, jo budžetā līdzekļu šobrīd pietiek tikai nepilniem desmit mēnešiem, ceram uz budžeta grozījumiem,» stāsta B. Šmite. Otra problēma saistīta ar juridiskiem aspektiem - gandrīz puse kolektīvu, kuri saņem Rīgas pašvaldības atbalstu, ir citu iestāžu, piemēram, augstskolu, kolektīvi.
No vairāk nekā 270 atbalstītajiem kolektīviem 174 ir pašas pašvaldības pārziņā. «Mums ir līgumattiecības ar 565 personām. Tā kā kopējā atbalsta summa bija 1,9 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) bija konsekvents: tikai un vienīgi iepirkums un pakalpojuma līgumi, nav citu variantu. Vismaz vienojāmies, ka tas nebūs konkurss, kurā var pieteikties jebkurš,» skaidro B. Šmite. Viņas vadībā izveidota darba grupa, lai sakārtotu sistēmu. Tiekot arī izskatīta versija atgriezties pie darba līgumiem - tad daļa kolektīvu vadītāju atkal kļūtu par to kultūras iestāžu, piemēram, VEF Kultūras pils, darbiniekiem, kurās attiecīgais kolektīvs darbojas. Sakot, ka tas būtu visatbilstošākais risinājums, B. Šmite nenoliedz, ka viegli tas nebūs un kritēriji vēl tikai top.