Sandis Prūsis,
Viss ir kārtībā. Nav pamata uztraukumam. Šajās sacensībās ar jaunu kamanu izvēli es apzināti riskēju. Pirms starta paši sportisti ar šādu lēmumu neizskatījās īsti apmierināti, bet jau pēc pirmās sacensību dienas viņiem atgriezās optimisms, jo saprata, ka kamanas slīd labi. Protams, ir jāveic vēl virkne uzlabošanas darbu, bet kopumā ir labi. Palikušas gan arī tādas sajūtas, ka šīs bija neizmantoto iespēju sacensības. Tomēr Oskaru Melbārdi es īpaši negribu vainot. Tas tomēr bija negadījums, kad viņš otrā brauciena startā paslīdēja un pēc tam ar kāju aizķēra stūres sviru. Tā sagriezās, un divas virāžas Oskars izbrauca, stūres svirām esot otrādi. Viņš jāuzteic par to, ka neapjuka. Ātri palīda apakšā un sagrieza stūres sviras atpakaļ. Ja viņš to nebūtu izdarījis, sekas būtu bēdīgas - ekipāžai neizdotos izvairīties no kritiena. Man jau pašā sākumā bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, jo tik rupji nekļūdās pat iesācēji. Pirmajā braucienā gan arī trases augšdaļā bija kļūdas. Kopumā Oskaram plus mīnus braukšana bija laba.
Oskars Ķibermanis pēc treniņos uzrādītā otrā un trešā rezultāta bija sacerējies, ka tuvu tam rezultāts varētu būt arī mačos. Jau pēc pirmās dienas es viņam teicu, lai ielūkojas protokolos un novērtē, kādi uzvārdi ir viņam līdzās. Pirmajā gadā tomēr ir zināms slieksnis, līdz kuram var aizsniegties. Tas jau būtu par daudz, ja Ķibermanis, pirmo reizi startējot pasaules čempionātā, apbrauktu pieredzējušos elites klases braucējus.
Četrinieku sacensību rezultāti mani īpaši nepārsteidz. Par Arntu jau pirms starta runāja kā par galveno pretendentu uz uzvaru. Par Zubkovu arī bija zināms, ka viņš spēj saņemties galvenajos mačos.
Divnieku kamanas jau ir Sočos. Otrdien sāksim treniņus. Par četrinieku kamanām man ir puslīdz skaidrs, ka ar jauniegādāto inventāru startēsim arī olimpiskajās spēlēs. Vēl gan daudz darba, bet nedomāju, ka šajā izvēlē kaut kas mainīsies.