Otrdien Briselē notikušo sarunu laikā Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs un viņa Kosovas kolēģis Hašims Tači centās atrisināt domstarpības par pārsvarā serbu apdzīvoto Kosovas ziemeļu statusu.
Kosovas, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, ziemeļos izveidojies serbu apdzīvots anklāvs, kurā mītošie aptuveni 50 tūkstoši serbu nepakļaujas Kosovas centrālās valdības varai un pieprasa teritorijas iekļaušanu Serbijas sastāvā.
Belgrada, kas faktiski kontrolē Kosovas ziemeļus, neatzīst Kosovas neatkarību, tomēr iepriekš bija izteikusi gatavību normalizēt attiecības ar Prištinu, ja serbu apdzīvotajām teritorijām Kosovā tiks piešķirtas autonomijas tiesības, līdzīgi kā Katalonijai Spānijā.
Pēc otrdienas sarunām H. Tači sacīja, ka Kosova Serbijai likusi galdā ierosinājumus, kas paredzēja visu iedzīvotāju, arī etnisko serbu, integrāciju Kosovas dzīvē. Tomēr serbu puse tos esot uztvērusi bez īpaša entuziasma.
ES ārlietu vadītāja Ketrina Eštone, kura pildīja vidutāja lomu vairāku sarunu laikā, sacīja, ka plaisa starp abām pusēm esot bijusi «ļoti šaura, bet vienlaikus dziļa». Tomēr viņa vēl nenoraka iespējamību, ka vienošanās varētu tikt panākta.
Līdzīgi domā arī Serbijas un Kosovas līderi. «Tās nav beigas, vēl notiks vairākas sarunas Belgradā,» Serbijas premjers I. Dačičs sacīja aģentūrai Reuters. «Mums vēl ir atlicis laiks, lai nonāktu pie risinājuma un apspriestos pēc šīm garajām sarunām.»
H. Tači nenoraidīja iespējamību sarīkot vēl vienu tikšanos ar Serbijas pārstāvjiem, ja «viņi pieņems mūsu principus». Tomēr viņš nevarēja pateikt, kur un kā uzraudzībā sarunas varētu notikt. «Mēs ceram, ka Serbijas puse izmantos laiku, lai tuvākajās dienās nodotos sirsnīgām pārdomām,» sacīja H. Tači.