«Aizkrauklē ir viena no sakārtotākajām siltuma apgādes sistēmām, jo jau deviņdesmitajos gados mēs uzsākām intensīvu siltumtrašu rekonstrukciju, kā arī uzbūvējām no jauna siltuma ražotni. No tehniskā viedokļa Aizkraukles siltumapgādes saimniecība ir viena no sakārtotākajām Latvijā, un tā rezultātā siltuma zudumi tīklos ir samazinājušies līdz 10%. Ilgu laiku mēs varējām lepoties ar zemu apkures tarifu, tomēr šobrīd gāzes cenu kāpuma iespaidā tarifi ir būtiski kāpuši un iedzīvotāju neapmierinātība būtiski augusi,» atzīst SIA Aizkraukles siltums vadītājs Aivars Aldermanis.
Pēc viņa teiktā, par iespējām siltumapgādi pilsētā padarīt lētāku ir domājis gan pats siltuma ražotājs, kurš izstrādājis projektu arī ar šķeldu kurināmai katlu mājai, gan arī citi uzņēmēji, kuri domei ir piedāvājuši gan kopīgas koģenerācijas stacijas būvniecību, gan arī siltuma piegādi. Diemžēl šie citu uzņēmēju piedāvājumi nebija tehniski un finansiāli piemēroti, uzsver A. Aldermanis, kurš uzskata, ka visizdevīgākais risinājums būtu jaunas ar šķeldu kurināmas katlu mājas būvniecība, bet atzīst, ka pašvaldības finansiālo iespēju dēļ Aizkraukles siltums to vēl vairākus gadus atļauties nevarēs.
Pēc A. Aldermaņa domām, siltumapgādes izmaksas pilsētā būtu iespējams būtiski samazināt, arī renovējot siltumapgādes sistēmas daudzdzīvokļu mājās, jo tur zudumi šobrīd ir pat 50-60% apjomā. Tam piekrīt Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs, kurš tēlaini izskaidroja: «Ir jāsaprot - arī tad, ja mēs pērkam lētu desu, bet ēdam to daudz, mums šā vai tā nāksies maksāt dārgi.»
Lai vismaz daļēji mīkstinātu gāzes cenu sāpīgo triecienu, pašvaldība izsludinājusi konkursu par siltuma iepirkumu, par kuru, pēc A. Aldermaņa teiktā, interesi jau ir pauduši vairāki uzņēmumi. Tomēr 2011. gadā līdzīgs konkurss Aizkrauklē noslēdzās bez jebkādiem rezultātiem. «Diemžēl tie nosacījumi, kurus dome bija iekļāvusi iepirkumā, mums nešķita pietiekami pievilcīgi,» uzsver SIA RPPK Būve vadītājs Aigars Kalniņš, kurš atzina, ka arī bija interesējies par siltuma piegādes iespējām pilsētai, bet sapratis, ka iepirkums nav bijis līdz galam pārdomāts. Konkursa nolikumā pašvaldības noteiktie siltuma cenas griesti bija pārlieku zemi, lai būtu pievilcīgi siltuma piegādātājiem, tāpēc konkursā neviens nepieteicās, skaidro A. Kalniņš.
Savukārt pilsētas iedzīvotāju vidū nesen izraisījušās debates par siltumapgādes divpakāpju tarifu, kas darbojas kā izlīdzinātais maksājums un ieviests jau no 1993. gada. E. Zēbergs atzīst - līdz ar strauji pieaugošajām izmaksām daļa iedzīvotāju atzīst, ka vairs nespēj izprast pilsētā piemēroto divpakāpju tarifu un vēlas to mainīt pret vienkāršāku. Vienlaikus viņš pievērš uzmanību, ka pilsētā netrūkst arī iedzīvotāju, kas vēlas saglabāt esošo sistēmu.