Šī Rainera Hofmaņa un Annes Linzeles filma Tanztraume/Dejojošie sapņi (2010; latviskota kā Dejot brīvi) «nošauj» emocionāli. Pēc būtības tas ir Skolnieka un Skolotāja mīlas stāsts. Šajā gadījumā Skolnieks ir 40 stūrainu pusaudžu vecumā no 14 līdz 18 gadiem, neslīpēti dimanti, kurus Pīna Bauša atlasījusi no dažādām Vupertāles skolām. Skolotājs - divas viņas skolnieces no viņas pirmās trupas.
Filmā iemūžināts desmit mēnešu garais mēģinājumu process, kurā skolotājas un pusaudži iestudē Baušas 1978. gadā tapušo dejas izrādi Kontaktu zona/Kontakthof. Skolotājas ieskatās vecās pierakstu kladēs, atceras ainas, mizanscēnas, bet skolnieki (pārstāvēti, šķiet, visi iespējamie tipāži) cenšas, cenšas, cenšas. Gatavs ģēnijs te nav neviens. Ne uz to pusi. Mēģinājumu procesu palaikam pārtrauc intervijas ar skolniekiem un skolotājām. No formas viedokļa - klasiski, pat nepretenciozi. Brīnišķīgi bravūrīgs puika, acīm spīdot, aizrautīgi stāsta neredzamajam intervētājam, ka tādu Pīnu Baušu vispār pirms tam nav zinājis (gandrīz visi pārējie - tāpat), ka viņš nācis no reperiem un tagad ir priecīgs iemācīties kaut ko pilnīgi citu. Kāda meitene stāsta, cik mulsinoši esot pieskarties tā, kā to iecerējusi Pīna. Maigums šobrīd vēl saistoties ar mammu un kaķi. Kāds cits puika stāsta, ka šajā laikā kļuvis cits cilvēks - ka nebaidās vairs runāt. Mūsu acu priekšā notiek brīnums - šie 40 jaunie cilvēki pakāpeniski atveras un atplaukst kā tādā plastilīna animācijā. Režisoriem izdevies nofiksēt kaut ko gluži metafizisku - šķiet, uz ekrāna materializējas šo tīro, nevainīgo jauniešu iekšējā pasaule. Kaut pieskaries ar roku. Jaunieši intervijās stāsta nopietnas lietas no dvēseles dzīlēm par savām bailēm, šaubām, sāpēm. Viņi visi jau ir piedzīvojuši tik daudz. Arī nāvi - kamēr laikmets cenšas viņiem iebarot 24 stundu jautrību.
Kāpēc filma tā satriec - jādomā ilgi pēc tam.
Laikam tāpēc, ka tas ir tik skaisti - tas pirmkārt. Vārda visās nozīmēs. Otrkārt, jādomā par skolotāja pat biedējoši milzīgo atbildību. Kas notiek ar tiem pārējiem 14-18 vecajiem visā pasaulē, kuri nesatiek šādas skolotājas?... Kas neuzzina, kas ir Pīna Bauša (var izlasīt jebkuru nozīmīgu Latvijas kultūrvēstures uzvārdu)... Filma pierāda - visspurainākais pusaudzis ir tik saviļņojoši atvērts iet līdzi, ja kāds viņu aicina, nevis atklāj seklā, viendimensionālā pasaulē.
Un tad ir pienākusi pirmizrādes diena. Uzvalki, kleitas, kurpes, mati, krekli, lūpas. Visi centīgi, nu jau arī pavisam meistarīgi šļūkā savādos, fascinējošos Baušas soļus. Skolotājas nerāda. Droši vien jau viņas raud. Ir par ko. 30.VII plkst. 16 Splendid Palace