Met granātu, nes ievainoto
Šķiet, labs līdzsvars starp skolēnu ekskursijām pa visu muzeju un nodarbībām par atsevišķām tēmām izveidojies Latvijas Kara muzejā. Muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vēsturniece Zane Belinska stāsta, ka skolu atsaucība ir liela un aug. Populārākās nodarbības ir par Bermontiādi, Brīvības pieminekli, abiem pasaules kariem, arī padomju laika, barikāžu tēmām. Savukārt skolēni līdz 7. klasei, kam vēl nav vēstures priekšmeta, bieži tiek vesti uz nodarbību Senlatviešu karavīrs, kā arī ekskursijās pa muzeju kopumā - lai gūtu priekšstatu, kas ir vēsture, karš, muzejs. «Vecākajām klasēm gan skolotāji ļoti konkrēti zina, ko grib,» Z. Belinska saka. Nodarbības muzejā ir interaktīvas - ar spēlēm, situācijām (Tīreļpurvā skolēni arī met granātu, nes «ievainoto»), iespēju pieskarties lietām, kas parasti guļ vitrīnās.
Par skolēniem saistošu interaktivitāti (uzdevumiem, video, spēli u. c.) nopietni domājuši arī nesenās izstādes Iepakojums un vide veidotāji - Latvijas Zaļais punkts. Izstāde novembrī notika Dabas muzejā un iepazīstināja ar iepakojuma materiāliem, to pārstrādi un kādu ietekmi uz vidi atstāj cilvēku izvēle un rīcība. Starp 1664 apmeklētājiem izstādē pabija arī 46 skolēnu grupas, kam mācību ekskursija ar gidu bija bez papildu maksas. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu, ekskursiju nācies saīsināt no stundas uz 30 minūtēm un viena gida vietā nodarbināt divus.
Māksla un planšetes
ABLV Bank laikmetīgās mākslas kolekcijas izstādi ...lai gadījums kļūtu par notikumu... Rīgas mākslas telpā šoruden papildināja mūsdienu tehnoloģijās balstīta izglītojoša spēle, kas 9.-12. klases skolēniem, izmantojot i-Pad, darba lapas un diskusiju, ļāva veikt dažādus uzdevumus un mākslas darbus saistīt ar reālo dzīvi un fizikas, ķīmijas, vēstures, matemātikas un citām zināšanām. Spēles projekta vadītāja ABLV Charitable Foundation Laura Vesele stāsta, ka arī šo izstādi skolēnu grupas teju vai gāzušas apkārt: «Jau pirms izstādes atklāšanas puse laiku bija aizņemti. Beigās pat skolu grupām nācās atteikt.» Viņa uzsver, ka izstādes galvenie trumpji, arī skolotāju vērtējumā, bijuši interaktivitāte, skolēniem tik saistošo tehnoloģiju izmantojums, kā muzejos ir pamaz, un starpdisciplinaritāte, kas daudziem esot mainījusi izpratni par dažādu mācību priekšmetu saikni. «Arī tas, ka spēle bija bez maksas. Tas nebija noteicošais, taču būtiski.»
Daudzi ir iekapsulējušies
Savukārt I. Zelča-Sīmansone no Creative Museum bilst, ka bezmaksas ieeja tomēr ir arguments - valstij tā skolēniem būtu jānodrošina visos muzejos. Tāpat tehnoloģiju izmantojums, lai gan uzteicams, nav galvenais muzejpedagoģijas programmu izdošanās kritērijs. «Galvenais ir sistemātiskums un kvalitāte. Lai gan ir paveikts liels darbs un daudzi muzeji Latvijā veido izglītojošas nodarbības, potenciāls ir milzīgs. Izglītība muzejā joprojām nav gana novērtēts resurss - daudzi muzeji to neizvirza kā prioritāti. Tas ir lielākais klupšanas akmens. Gribētos arī lielāku sadarbību starp skolām un muzejiem, veidojot šīs programmas, un sekošanu tendencēm - daudzi muzeji ir iekapsulējušies, darbā ar skolēniem lieto atstrādātas metodes,» saka I. Zelča-Sīmansone, bet piebilst - galveno izaugsmes kavēkli ir grūti nosaukt, tomēr daļēji pie vainas ir mazais muzeju finansējums.
Creative Museum iestājas par to, lai muzejpedagoģija kļūtu mērķtiecīgāka - lai tiktu piedāvātas ne vien vispārējas ekskursijas visu vecumu apmeklētājiem, bet arī konkrētas tēmu nodarbības katrai vecuma un klašu grupai. «Neizlēdzot arī izklaidi, jāakcentē formālās mācīšanās iespēja,» I. Zelča-Sīmansone precizē. Šim nolūkam domnīca īsteno projektu Stunda muzejā, kur kopā ar muzejpedagogiem strādā pie kritērijiem, satura, metodēm īstai mācību stundai muzejā.