C hepatīts ir ārstējama slimība, taču Latvijā daudziem tā ir lēnas nāves diagnoze, jo nav naudas nepieciešamajai ārstēšanai. Valsts kompensē tikai 75% no ārstēšanai nepieciešamās summas, pacienta līdzfinansējums ir 25% - naudas izteiksmē tā var būt ievērojama summa, kas daudziem nav pa kabatai.
Slimības pazīmes nejūt
Kāpēc tieši C hepatīts ir lielākais drauds? Pret B hepatītu ir pieejamas vakcīnas, diemžēl pret C hepatītu tādas vēl nav izstrādātas. C hepatīts lēnām ilgstošā laika periodā grauj cilvēka aknas, neizraisot specifiskas pazīmes vai simptomus, līdz saslimušajam rodas aknu ciroze vai pat aknu vēzis.
«C vīrushepatīts izraisa aknu saslimšanu - gan akūtu, gan hronisku hepatītu. Pasaulē šis vīruss tika atklāts 1989. gadā, kad arī sāka šo slimību pētīt, diagnosticēt un ar to cīnīties,» stāsta asociētais profesors hepatologs Dr. med. Jāzeps Keišs un turpina: «Latvijā pacientus sāka izmeklēt 1992. gadā - līdz tam donoru asinis uz C hepatītu netika pārbaudītas, tātad infekcija netika kontrolēta un tai bija lielas iespējas izplatīties. Daļēji tieši tāpēc Latvijā ir samērā liels ar C hepatītu sirgstošo skaits.»
Profesors J. Keišs atzīst - ar šo slimību ir grūti cīnīties. «Jau pašā dabā - un vīrusi ir dabas sastāvdaļa - iekārtots tā, ka vīrusi spēj izdzīvot. C hepatīta vīruss vairojas ļoti ātri - diennakts laikā replicējas apmēram 10 triljoni C vīrushepatīta daļiņu, taču vīrusa dzīves ilgums ir ļoti īss, tikai dažas stundas. Tātad ir ļoti liela vīrusu mainība, un šajā lielajā mainībā antigēnā struktūra katram vīrusam kaut vai ar nelielu niansi atšķiras. Ja ir šādas atšķirības, tad antivielas, kas organismā veidojas pret šo vīrusu, nevar to neitralizēt. Imunitāte netiek galā ar šo problēmu,» skaidro J. Keišs.
Vai patiesi cilvēks var nemanīt saslimšanas pazīmes? «Ja C hepatīts ir akūts un pacientam ir tipiska akūtā aina - dzelte, nespēks, nogurums, tumšs urīns -, viņš dodas pie ārsta un viņam tiek noteikta diagnoze. Tomēr, ja paskatāmies statistiku par Latvijā diagnosticēto akūto C hepatītu, šie gadījumi ir ļoti reti - apmēram 50 cilvēku gadā,» norāda profesors. Ja ir akūtā hepatīta forma, sešu mēnešu laikā saslimušais var arī atveseļoties. Atsevišķos gadījumos - tie ir aptuveni 10% - akūts hepatīts vienkārši beidzas ar spontānu atveseļošanos. Kāpēc vienai daļai pacientu organisms no vīrusa atbrīvojas, bet lielākajai daļai ne, mediķiem pagaidām nav precīzas atbildes.
Nonākot mediķu uzraudzībā, akūtie slimnieki saņem specifisku terapiju, kuras rezultātā daļa pacientu tiešām tiek arī izārstēti. Ja slimība netiek ārstēta un ieilgst, mediķi to klasificē kā hronisku hepatītu, kas arī konstatēts aptuveni 40 000 Latvijas iedzīvotāju. «Ja hepatītu pārslimo, pašiem to nezinot, rodas tūkstošiem hronisko slimnieku. Taču, arī sirgstot ar hronisku hepatītu, kamēr nav izveidojusies aknu ciroze vai radušās citas komplikācijas, saslimšanas klīniskās parādības vērojamas samērā reti,» problēmu raksturo hepatologs.
Infekcija nešķiro cilvēkus
Sabiedrībā nereti izskan maldīgs priekšstats par C hepatīta saistību ar zemākajiem sociālajiem slāņiem. Taču nav jābūt narkomānam vai jānodarbojas ar prostitūciju, lai inficētos ar klusējošo slepkavu - C hepatītu. Starp citu, tiek uzskatīts, ka tikai līdz trim procentiem gadījumu inficēšanās notikusi dzimumsakaru ceļā.
«C hepatīta vīruss atrodas inficētā cilvēka asinīs. Veselā cilvēkā tas var nonākt, veicot intravenozas procedūras, tetovējoties, ieliekot pīrsingu, arī ja tiek lietoti manikīra piederumi, zobu sukas, stomatoloģijas instrumenti, respektīvi, tās var būt gan medicīniskas, gan nemedicīniskas procedūras. Teorētiski visiem instrumentiem, ko izmanto medicīniskās manipulācijās, jābūt vienreizējiem vai rūpīgi sterilizētiem, jo, pieļaujot paviršību, infekcija var izplatīties,» atzīst profesors Keišs.
Viņš arī piebilst - infekcija nešķiro cilvēkus ne pēc ienākumiem, ne sociālā statusa, ne profesijas. Nav noslēpums, ka, sniedzot profesionālo palīdzību slimnieku ārstēšanā, ar C hepatītu saslimst arī medicīnas māsas, operāciju māsas, ķirurgi, zobārsti, ginekologi.
Var izārstēt
C hepatīta ārstēšana ir ilgstošs process, kas atkarīgs no vairākiem individuāliem rādītājiem - gan no vīrusa, gan pacienta veselības stāvokļa -, bet vidēji turpinās gadu. Šogad Londonā tika prezentēta jauna kombinētā terapija, kas 96% gadījumu C vīrushepatītu cilvēka organismā varētu izārstēt 12 nedēļu laikā. Mediķi, iepazīstoties ar prezentētā pētījuma rezultātiem, atzīst, ka tie ir izcili un raisa cerību, ka tuvākajā laikā C hepatīts kļūs par pilnībā izārstējamu slimību. Eiropas Savienībā (ES), tātad arī Latvijā, jaunā terapija tiks reģistrēta 2015. gada sākumā. Tiesa, pēc pagaidām vēl neoficiālas informācijas, šīs terapijas kurss maksās aptuveni 50 tūkstošus eiro.
Profesors Keišs savā mediķa praksē piedzīvojis vairākus posmus ārstēšanā: «Pirmais etaps XX gadsimta 90. gadu sākumā bija ārstēšana ar interferonu. Rezultāti bija ļoti pieticīgi - izārstēti tikai 20-30% pacientu, taču viņiem infekcija tika likvidēta, un šie cilvēki pārstāja būt infekcijas avots.»
Nākamajā etapā terapijā tika izmantoti tā sauktie pegilētie interferoni kombinācijā ar ribavirīnu - terapijas rezultāti ir ievērojami iedarbīgāki. Pirms pāris gadiem Latvijā parādījās jauna medikamentu grupa - proteāžu inhibitori -, un ārstēšanas rezultāts jau bija 70-80%. Šogad mediķu rīcībā ir nākamās paaudzes proteāžu inhibitori, kurus kombinējot savā starpā vai ar pegilētajiem interferoniem pozitīvu rezultātu var sasniegt gandrīz 100% apmērā. «Gandrīz visus varam izārstēt! Apsveicami, ja parādās jauni, efektīvi medikamenti - zinātne un tehnoloģijas nestāv uz vietas, bet mums jārēķinās ar šodienu, jo slimība negaida. Tas, kurš ir slims šodien, jau šodien grib ārstēties,» uzsver J. Keišs.
Taujāts par pašreizējām ārstēšanas izmaksām, profesors stāsta, ka standarta terapijā, kurā izmanto pegilēto interferonu un ribavirīnu, tās ir lielas - vienam C hepatīta vīrusa skartajam ārstēšanai nepieciešami 900-1200 eiro mēnesī atkarībā no saslimšanas gaitas un attīstības. Latvijā C vīrushepatīta ārstēšanu valsts simtprocentīgi kompensē trūcīgajām personām un no 2014. gada - arī bērniem. Tas ir pozitīvs solis. Tomēr, kā atzīst mediķi, tieši bērni un trūcīgie veido mazāko daļu no hepatīta upuru skaita.
Izmisuma kliedziens
Visbiežāk C hepatīts skar pieaugušos vecumā no 20 līdz 45 gadiem - ekonomiski aktīvus cilvēkus, kam valsts kompensācijas apmērs joprojām saglabāts 75% apmērā. (Jāpiebilst, ka ir novērots - saslimšana galvenokārt skar vīriešus, turklāt stiprajam dzimumam slimība progresē straujāk.) Ņemot vērā ārstēšanās izdevumus un kompensācijas apmēru, pacientam jāpiemaksā vismaz 280 eiro mēnesī. Daudziem nav tādu līdzekļu, un tas kļūst par dzīvības un nāves jautājumu.
Ko cilvēki dara, lai tomēr dzīvotu? «Ņem bankā kredītu. Pārdod īpašumu. Aizņemas no radiem. Dodas pelnīt naudu uz ārzemēm vai pamet valsti un pārceļas uz dzīvi ārzemēs, kur šī terapija ir par velti. Tas ir izmisuma kliedziens,» atzīst profesors J. Keišs. Starp citu, Latvija ir vienīgā valsts ES, kur pacientam ik mēnesi jāveic tik liels līdzmaksājums.
Bet kas notiek ar tiem, kuri neredz iespēju nevienā no iepriekšminētajiem risinājumiem? Terapijas devai jābūt tādai, kāda tā ir noteikta, pacients nevar izmantot, piemēram, trīs ceturtdaļas no ārstniecības kursa. Ja viņam nav līdzekļu, ko piemaksāt, medicīnas kartē tā arī ieraksta: «Atteicās no ārstēšanās finansiālu apsvērumu dēļ.» Cik ilgi tad vairs atlicis dzīvot, nevar pateikt neviens. «Vēlos akcentēt: neārstēts pacients izdara divus ļaunumus - vienu pret savu veselību, otru - pret sabiedrību, kā infekcijas avots kļūdams par risku pārējai sabiedrības daļai, jo draud ar šīs slimības turpmāku izplatību. ASV veikts pētījums apliecinājis, ka 40% gadījumu saslimušie nav varējuši pateikt, kur inficējušies ar C hepatītu. Nejaušību inficēties ir ļoti daudz,» satraukts ir profesors J. Keišs.
Viss dzīvē jānogriež
Aivars (36) par saslimšanu ar C hepatītu uzzināja pirms astoņiem gadiem. Viņš sistemātisku ārstēšanos nav sācis finansiālu ierobežojumu dēļ: «Man vēl ir studiju kredīts, jāuztur divi bērni. Ir savs mazais bizness. Ja sākšu ārstēties, man viss savā dzīvē jānogriež, jo ārstēšanai jāparedz vairāki tūkstoši eiro.» Jaunais vīrietis noskaidrojis, ka citur Eiropā C hepatīta terapija ir bez maksas, un sācis lūkoties Īrijas virzienā.
«Nostrādā Rietumeiropā pusgadu, nomaksā nodokļus un saņem bezmaksas ārstēšanos. Esmu jau piereģistrējies Īrijā un plānoju tur strādāt. Kā mazais uzņēmējs es Latvijā godīgi maksāju nodokļus, bet man ir dusmas uz savu valsti. Liepājas metalurgam, Parex bankai miljoni atradās, bet mums - daudziem desmitiem parastu, sasirgušu cilvēku - neatrodas. Labāk strādāšu un nodokļus maksāšu Īrijā - tur strādīgi cilvēki ir vajadzīgi,» savu attieksmi pauž Aivars.