Kā Teds Nolans teica, Nacionālajā hokeja līgā 29 komandas domā, kā apturēt Malkinu, bet tikai retam tas izdodas. Acīmredzot Latvijas izlasei tas arī līdz galam neizdevās. Viņš ar Iļju Ņikuļinu panāca lūzumu spēlē.
Taču kopumā, manuprāt, Latvija nospēlēja labi: aktīvi un agresīvi. Fiziski visu spēli izturēja. Tas liek uz čempionāta nākamajām spēlēm raudzīties ar optimismu.
Grūti pat pateikt, kāpēc neizdevās nosargāt pārsvaru. Varbūt kādās epizodēs pietrūka koncentrēšanās. Aizsardzības zonā tika spēlēts labi. Pozicionālā spēlē pieci pret pieci vārti netika zaudēti. Divreiz Edgaru Masaļski pārspēja ātrā uzbrukumā, divreiz krievi realizēja skaitlisko vairākumu. Neizdevās izvairīties no noraidījumiem un nostāvēt mazākumu.
Skaitliskajā mazākumā nedrīkstēja izlaist diagonālās piespēles, pēc kurām vienmēr spēle saasinās. Protams, nedaudz nepaveicās, ka Ņikuļina mestā ripa trāpīja pa Andra Džeriņa kāju un mainīja lidojuma virzienu, bet jāatzīmē, ka viņš nepaguva nosegt to metienu.
Nedomāju, ka Andris spēlē ar Krieviju nebija savā līmenī, taču Nolanam acīmredzot arī ar nevajadzīgi nopelnīto noraidījumu pretinieku zonā bija pietiekami, lai spēlē ar Vāciju Džeriņu nosēdinātu rezervē.