lv_, un faktiski kļuva par galveno tās attīstītāju. «Tas bija izaicinājums, taču man bija iekšēja pārliecība, ka šis projekts aizies,» Kristīne saka un stāsta, ka šajā darbā spēj savienot savu radošumu, intuīciju ar līdzšinējo bankās iegūto pieredzi, turklāt izbauda iespēju variēt darbalaiku un biznesu vadīt caur datoru un telefonu.
Kāpa pa stāviem
Strādāt Kristīne sāka jau pirmā kursa laikā, jo agri secināja, ka saprotamāks un vērtīgāks augstskolā mācītais ir tad, ja to uzreiz var pārbaudīt arī praktiskajā darbā. Viņa sāka kā klientu apkalpošanas speciāliste SEB Latvijas Unibankas informācijas centrā. «Teikšu, kā ir - manuprāt, šis darbs ir sākt bankā no pašas apakšas un gūt pirmo rūdījumu, jo iemācījos nebaidīties no klientiem, operatīvi reaģēt un risināt situācijas, no kurām vairums ir konflikti. Īsta stresa skola,» Kristīne stāsta.
Informācijas centrā viņu pamanīja un piedāvāja kļūt par asistenti viceprezidentam, kas bija atbildīgs par visu bankas filiāļu darbību Rīgā. «Arī tā bija vērtīga pieredze, jo varēju paskatīties uz bankas darbību no vadības skatpunkta. Visā biju klāt, rīkoju sapulces, pasākumus. Pati par sevi smējos, ka karjerā kāpju uz augšu pa bankas ēkas stāviem.»
Tomēr pēc kāda laika, kad bankā notika iekšējas izmaiņas un Kristīnes amats vairs nebija nepieciešams, viņa nonāca dilemmas priekšā - palikt bankā un meklēt savu vietu citā amatā vai kaut ko mainīt. Viņu darbā uzaicināja Unilīzinga direktors, taču pēc diviem mēnešiem Kristīne saprata: šajā darbā rutīna - līgumu sagatavošana, saskaņošana, parakstīšana, un tā katru dienu, - spiež pie zemes. «Es biju pieradusi strādāt plaši, bet šeit neredzēju sev attīstību, nejutos labi. Biju tādā kā strupceļā - nevarēju saprast, vai kaut ko mainīt, nemainīt… Man vairākkārt dzīvē tā ir bijis - kad nesaprotu, ko darīt, pusgadu jāpaņem pauze, un tad viss kļūst pilnīgi skaidrs. Tā arī izdarīju,» Kristīne stāsta.
Trakums Parex bankā
Kristīne sūtīja CV dažādiem uzņēmumiem, gāja uz intervijām un centās saprast, ko pati īsti vēlas. Bet finālā atkal nonāca bankā un atkal asistentes amatā - šoreiz Parex bankā un darbā ar lielajiem korporatīvajiem klientiem. «Man bija gatavi piedāvāt projektu vadītāja amatu, bet man tas tobrīd likās par augstu. Ar tagadējo pieredzi zinu, ka nekad nevajag baidīties un viss ir iespējams, toreiz man vēl šīs pārliecības nebija.» Kristīne norāda - ja viņai nebūtu iepriekšējā rūdījuma, lielie klienti, iespējams, biedētu. «Šajā vidē sevī jāizkopj noteiktas īpašības - jābūt precīzai, ar attiecīgu ģērbšanās stilu, uzvedību, jāizkopj runas māksla, jābūt rūpīgai un ar profesionālu, individuālu pieeju katram klientam,» viņa stāsta.
Šis laiks bija dinamisks. Arī tāpēc, ka Parex bankai sākās lielās problēmas. «Gāja traki. Visas negācijas nāca pār darbinieku galvu. Tad arī tu iemācies sevi kaut kā saorganizēt, saņemties, saproti, ka klientu reakcija nav vērsta pret tevi, bet pret banku, tomēr tajā pašā laikā tev jāprot novadīt to situāciju tā, lai paliktu apmierināta gan banka, gan klients un lai nav kaitējuma arī tev pašam. Ļoti daudzi darbinieki tolaik sabruka.» Kristīne atceras, ka viņai bijuši arī citi darba piedāvājumi. «Taču man patīk riski, nestandarta situācijas un pavērot sevi no malas, kā tikšu ar to visu galā.» Pārbaudījumi turpinājās arī tad, kad banku sadalīja divās daļās un Kristīne kā projektu vadītāja sāka strādāt «labajā» - Citadele bankā. Nācās pārvarēt klientu neuzticēšanos, un ar klientiem un viņu biznesiem Kristīnei nu jau ik dienu bija daudz tiešākas attiecības.
«Bet tad notika lūzums. Jau desmit gadu biju pavadījusi banku nozarē, Parex un Citadeles periods bija diezgan smags, un korporatīvā vide sāka mani nogurdināt. Tā ir nepārtraukta konkurence, stresaina vide, tu esi tikai viens posmiņš no komandas, un es vairs negribēju būt «viena no».» Kristīne ķērās pie pārbaudītā paņēmiena - paņēma garāku pauzi.
Piekrita, jo noticēja
Ideju, ko darīt tālāk, īsti nebija. Kristīne staigāja pa dažādiem kursiem, kādu brīdi pat apsvēra ieceri pārkvalificēties par frizieri. No iespējām atkal strādāt bankās gan apzināti atteicās, jo tas nozīmētu atgriezties sākumpunktā.
Caur paziņām viņa iepazinās ar cilvēkiem, kam bija laba ideja - izveidot Latvijā pirmo bezskaidras naudas valūtas maiņu internetā bez komisijas maksas. Ideja bija, bet trūka tās īstenotāja. Kristīne piekrita par tādu kļūt, jo redzēja šim projektam nākotni, turklāt no savas iepriekšējās darba dzīves jau labi zināja, ko cilvēki vēlas un kādus nosacījumus viņiem piedāvā bankas.
Sākums nebija viegls. Kristīnei bija jāizplāno un jāizstrādā visas Maini.lv sistēmas tehniskās nianses, arī mājaslapas izskats un saturs latviski un krieviski, jāsadarbojas ar IT programmētājiem, kas šķita ļaudis no citas dimensijas, utt. «Biju iekšā tajā visā, neko citu neredzēju un nedzirdēju, strādāju pa naktīm, un arī ģimene tad labi zināja, kas ir Maini.lv,» Kristīne stāsta.
Šāda pakalpojuma Latvijā līdz šim nav bijis. Līdz ar to bija jāpapūlas, lai cilvēkiem skaidrotu tā būtību un pārvarētu skepsi, tāpēc tagad Kristīne priecājas, ka klientu skaita straujo kāpumu pamatā audzē reklāma no mutes mutē. Patlaban valūtas maiņas darījumus Maini.lv veic gan privātpersonas, gan uzņēmumi, portāls piedāvā operēt ar septiņām populārākajām valūtām un drīzumā plāno sākt paplašināšanos citu valstu virzienā, kā arī piedāvāt naudas pārvedumu pakalpojumus. Savukārt pati Kristīne pēc intensīvā portāla palaišanas posma beidzot atkal var atsākt domāt par kāda vaļasprieka ieviešanu.