Tomēr jau 19. janvārī izšķirīgu soli spēris Eiropas Parlaments (EP), apstiprinot ziņojumu Par virzību uz digitālā vienotā tirgus aktu, ar ko faktiski apstiprināti visi EK priekšlikumi par darāmajiem darbiem, lai izveidotu vienotu digitālo tirgu, kas balstītos uz ES noteikumiem, nevis 28 atšķirīgiem nacionālo dalībvalstu normatīvajiem regulējumiem. EK arī apņēmusies līdz šā gada beigām Eiropas Parlamentam iesniegt 16 likumdošanas iniciatīvas. Tās ietver gan pārrobežu e-komercijas regulējumu, gan patērētāju tiesību aizsardzību, gan autortiesību regulējumu, gan e-pārvaldi, gan vienotu PVN piemērošanu pārrobežu e-komercijai, gan arī datu aizsardzību un vēl citas jomas.
L. Gintere stāsta, ka vispirms visas izstrādātās iniciatīvas EK nodod sabiedriskai apspriešanai, pēc tam top likumdošanas priekšlikums, kurš jāsaskaņo ar visām dalībvalstīm. Pašlaik EK publiskai apspriešanai nodevusi sešas iniciatīvas, vēl divas - par e-komerciju un patērētāju aizsardzību - jau pārtapušas likumdošanas priekšlikumos, un dalībvalstis, to vidū arī Latvija, gatavo savu pozīciju par tiem. Latvijai viens no svarīgiem vēl paveicamiem darbiem ir e-pārvaldes ieviešana. Būtisks e-pārvaldes uzdevums ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem viena un tā pati informācija valstij būtu jāsniedz tikai vienu reizi un tālāk jau ar šo informāciju savā starpā apmainītos iesaistītās valsts institūcijas, netraucējot iedzīvotājus. L. Gintere bilst, ka Latvija pašlaik gaida EK piedāvājumu par jauno e-pārvaldi, kurā būs sīkāk raksturots, kādai tai būtu jābūt EK skatījumā.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa īpaši uzsver EP pieņemtā ziņojuma nozīmību: «Pieņemtajos priekšlikumos izcelti vairāki elementi, kas ir ļoti būtiski digitālās ekonomikas attīstībai, piemēram, tā dēvētie lielie dati un mākoņdatošana, digitālās inovācijas un e-komercija, e-prasmes un kiberdrošība. EP uzsver, ka ir svarīgi novērst šķēršļus uzņēmumiem, sevišķi mazajiem un vidējiem, kas tiem traucē izmantot iespējas, kuras sniedz digitālās tehnoloģijas. Mēs ar nepacietību gaidām konkrētos tiesību aktu ierosinājumus vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, ko šī gada laikā plāno izstrādāt EK. Būs svarīgi tos izvērtēt no Latvijas uzņēmumu un patērētāju interešu viedokļa, lai panāktu lielākus ieguvumus no digitālā vienotā tirgus mums visiem.»
S. Bāliņa arī uzsver, ka virzība uz vienotu digitālo tirgu «ir nopietns izaicinājums, kur mūs sagaida spēcīga sāncensība visas Eiropas un arī pasaules mērogā. Vienotā tirgus potenciāls ietver nozīmīgas iespējas Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares un valsts ekonomikas kopējai attīstībai, un tā izveide nenoliedzami veicinās Latvijas izstrādātāju un pakalpojumu sniedzēju eksportspēju un pārrobežu konkurētspēju, kā arī radīs priekšnoteikumus jaunu inovāciju izstrādē. Tomēr, lai šo potenciālu pārvērstu taustāmos biznesa ieguvumos, vēl jāiegulda daudz darba - gan ES kopumā un atsevišķu ES dalībvalstu politiskajos līmeņos, gan arī ikviena uzņēmuma ikdienas darba procesu organizācijas līmenī».
Jāpiebilst, ka, lai gan Latvijā koordinējošā loma jautājumos, kas saistīti ar vienotu digitālo tirgu, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tomēr tajos iesaistītas ir visas ministrijas, katra savas kompetences ietvaros.