Tomēr nu jau kādu laiku Dainis, šķiet, savu īsto attīstības virzienu atradis un jūtas ar to apmierināts. Būdams cilvēks ar baltu filologa diplomu, viņš izmēģinājis visu, ko vien filologi var darīt, bet patlaban palicis pie redaktora un tulkotāja darba tulkošanas uzņēmumā Euroscript Baltic.
No fizikas pie literatūras
«Man vienmēr bijušas plašas intereses, pat pārāk. Skolas laikā biju stingri pārliecināts, ka gribu kļūt par astronomu,» Dainis pamato, kādēļ pēc Dobeles Pilsētas ģimnāzijas beigšanas sākotnēji LU sācis studēt fiziku. Taču jau 1. kursa laikā «iestājās krīze», kad viņš vairs galīgi nebija drošs par savas izvēles pareizību. «Likās, ka fizika man tomēr nepadodas tik labi, kā es gribētu.» Paralēli Dainis bija sācis rakstīt dažādus literāros darbus, pabijis pāris jauno autoru nometnēs, tāpēc izšķīrās par labu filoloģijas studijām. Drīz radās doma arī par akadēmisko karjeru, un kādu brīdi Dainis LU Filoloģijas fakultātē pastrādāja par zinātnisko asistentu, paralēli padarbojoties arī literatūras projekta Hiperteksts darba grupā (projekta būtība bija radīt tekstu korpusu internetā, kur lasītājs varētu sākt lasīt vienu stāstu un caur dažādām saitēm pāriet uz citiem stāstiem, tā veidojot pats savējo). Tomēr maģistrantūras laikā atkal radās šaubas - vai tiešām latviešu literatūras pētīšana ir tas, ko gribas darīt? «Nav daudz parādību, kas mani tajā piesaistītu. Otrkārt - nelikās, ka būšu apmierināts ar sava darba rezultātiem, jo nāktos izmantot pētniecības metodes, kas man kopš manas zinātniskās jaunības neliekas īpaši drošas, labas un ticamas,» Dainis skaidro.
Akadēmiskais ceļš tika atbīdīts malā arī tāpēc, ka līdztekus studijām bija parādījušies dažādi citi darbi. Lai gan pēc vidusskolas Dainis vasaru bija nostrādājis Dobeles siltumizolācijas materiālu fabrikā Tenax, par pirmo nopietno darbu viņš uzskata O. S. Kārda zinātniskās fantastikas romāna Endera spēle tulkošanu no angļu valodas. «Sākumā bija domāts, ka būšu šīs grāmatas redaktors, bet, kad bija saņemti pirmie tulkojuma fragmenti, atklājās, ka tulkojums ir šausmīgs un es varu labāk,» Dainis stāsta. Angļu valodu viņš skolā nekad nav mācījies, to uztrenējis, daudz lasot angliski. Tulkojot grāmatu, radusies doma, ka tulkošana varētu būt arī maizes darbs, tomēr Dainis vēl ilgi neesot bijis pārliecināts, ka var to darīt gana kvalitatīvi.
Pētnieks un šifrētājs
Kādā no jauno autoru nometnēm Dainis bija iepazinies ar Reini Tukišu, kas tolaik vadīja portālu 1/4 Satori. Reiz viņš Daini uzaicināja uzrakstīt recenziju par pirmo izdoto grāmatu Ļoti saistošo ievadu sērijā, bet mazliet vēlāk - kļūt par grāmatu korektoru, tekstu tulkotāju un interneta vietnes redaktoru. Par pēdējo Dainis gan saka: «Sapratu, ka es varbūt neesmu īsti piemērots darbam, kur jāmeklē cilvēki, kas varētu uzrakstīt recenziju par kādu grāmatu, un tad jāpiespiež viņi to izdarīt.» Tomēr kā valodas speciālistu Daini joprojām atrod saistībā ar dažādiem projektiem, piemēram, tikko viņš bijis korektors apgāda Mansards izdotajai R. Barta Teksta baudai, tāpat regulāri raksta literatūrkritiskus rakstus un grāmatu recenzijas.
Līdz ar ekonomikas krīzi sadarbība ar Satori saruka līdz minimumam, un Dainis kļuva par ārštata korektoru tulkošanas birojā Skrivanek, kur ātrā tempā apguva, ko šādā darbā īsti dara tulkotāji, ko viņi dara labi un ko - slikti. Kad, atsaucoties sludinājumam, Dainis ieguva tulkotāja un redaktora štata vietu Euroscript Baltic, par viņa darbu kļuva ES dalībvalstu tiesību aktu tulkošana un rediģēšana no angļu un vācu uz latviešu valodu. «Teorētiski tie skaitās tehniskie noteikumi, bet ietver visu ko - sākot ar krokodilu audzēšanas un kaušanas noteikumu regulējumu Čehijā, beidzot ar kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas noteikumiem. Tēmas ir ārkārtīgi dažādas, visu laiku nākas nodarboties ar izpēti. Tā var daudz ko uzzināt,» Dainis stāsta un piebilst, ka Latvijā trūkst tulkotāju - speciālistu, piemēram, ķīmiķu, ekonomistu u. c., tāpēc valodniekiem nākas būt «speciem» daudzās jomās. Par darba plusiem Dainis sauc lielisko kolēģu komandu un iespēju aizbēgt no monotonijas, te tulkojot, te rediģējot, te instruējot un apmācot tulkotājus. Savukārt grūtākais un kaitinošākais ir darbs ar nekvalitatīvu teksta materiālu. «Ļoti daudzi teksti mums ir tulkoti no angļu valodas kā starpniekvalodas, bet oriģināli ir ļoti dažādās Eiropas valodās. Bieži nākas minēt, ko teksta autors vai tulkotājs īsti domājis. Protams, ja esi atšifrējis kaut ko neiedomājamu, tas sagādā zināmu prieku un baudu.»
Tēmēs uz ES
Pēc Daiņa domām, labam tulkotājam un redaktoram jābūt ļoti labām latviešu valodas un attiecīgās svešvalodas prasmēm, kā arī spējai kritiski attiekties pret savām zināšanām. «Nepaļauties uz lietām, kas pirmās ienāk prātā, un mēģināt visu izpētīt, noskaidrot.»
Dainis atzīst, ka iespējas atrast vienu labu un labi apmaksātu darbu, nevis balansēt starp vairākiem mazatalgotiem, kā tas nereti notiek, atkarīgas no paša filologa uzņēmības, mēģinājumiem iemācīties ko jaunu un tā, kāds filologs viņš ir. Baltu filologiem situācija esot visgrūtākā, un daļēji tas saistīts ar to, ka darbs ar tekstu dzimtajā valodā netiek pienācīgi novērtēts. «Mēs visi zinām latviešu valodu, tātad mēs visi to protam - valda tāds uzskats. Tā bieži ir problēma arī uzņēmumos, kas izdomā, ka paši var tulkot. Tad tur parādās visādas šausmas.»
Nākotni Dainis īpaši neplāno, no svara būšot izdevības, kas pavērsies, tomēr kādā brīdī viņš apņēmies startēt uz tulkotāja vakanci ES institūcijās. «Tā varētu būt ļoti vērtīga un interesanta pieredze.»