Visi uzrunātie atzīst, ka iestājušies Apvienībā Iedzīvotāji, jo bija nepieciešama kāda partija, lai cīnītos par vietām vietējā domē, taču neviens no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neraisot uzticību.
Arī Jansons no Mārupes
No Apvienības Iedzīvotāji saraksta Mārupes novada domes vēlēšanās kandidēs arī tagadējais domnieks Edgars Jansons, kurš kādreiz vadīja nu jau likvidēto partiju Demokrāti lv. Viņš ir viens no diviem opozīcijas deputātiem, kurš jau vairākkārt norādījis uz domes nesaimniecisko darbību, rīkojoties ar bagātās Pierīgas pašvaldības budžeta naudu, piemēram, šķērdējot to nelietderīgos ārzemju komandējumos. E. Jansona mērķis esot izveidot spēcīgu komandu, lai nomainītu esošo vietējo eliti. No šī saraksta Mārupē kandidēs arī otrs opozicionārs Arnis Āķis, kuru jau daudzus gadus pazīst Preiļu uzņēmējs Aigars Zīmelis. Tāpēc arī viņš nolēmis pievienoties Ufo vadītajai partijai un zem tās nosaukuma veidot sarakstu Preiļu novada domes vēlēšanās.
Minētie politiķi nedēļas sākumā piedalījās arī Apvienības Iedzīvotāji kopsapulcē, kurā apstiprināts starts piecās pašvaldībās, bet, iespējams, to skaits būs lielāks, Dienai pieļāva K. Upaciers. Viņa vadītā partija 2009. gada jūnijā Ikšķiles novada domes vēlēšanās ieguva piecus no 15 mandātiem, tikpat saņēma arī Latvijas Zemnieku savienība, bet pārējās piecas vietas sadalīja Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Jaunais laiks, no kura ievēlētais Indulis Trapiņš kļuva par pašvaldības vadītāju, kā arī Sabiedrība citai politikai. Pieci no pieteiktajiem sarakstiem domē netika, tāpēc Apvienības Iedzīvotāji rezultātu var uzskatīt par labu, taču partija palika opozīcijā. K. Upaciers startēja ar pēdējo 18. numuru, bet no sava saraksta ieguva visvairāk balsu. Sasaukuma laikā viņš nolika deputāta mandātu, jo domes sēdes vadība pārcēla uz rīta cēlienu - tās notika laikā, kad viņam bija jāvada Radio SWH rīta raidījums, un viņš tajās nevarēja piedalīties.
Tagad K. Upaciers atkal kandidēs vēlēšanās, jo šajā laikā ir mainījis darbavietu un ievēlēšanas gadījumā viņam vairs nebūšot grūtību apmeklēt domes sēdes. Viņš ir viens no interneta radiostacijas Boom FM veidotājiem. Ikšķiles novada domes priekšsēža vietnieks Jānis Rudzītis (LZS) vairs neprognozē K. Upaciera pārstāvētajam sarakstam tik lielus panākumus kā 2009. gadā, bet - ne tāpēc, ka viņš atteicies no mandāta. Tas visdrīzāk vēlētāju attieksmi neiespaidošot, taču šajā laikā ir nostiprinājusies Vienotība, kura varētu iegūt lielāku ietekmi tāpat kā TB/LNNK, kuras sarakstā arī būšot populāras personības, atzīst J. Rudzītis, kurš iepriekš pats ilgus gadus vadīja pašvaldību. Tāpēc arī Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija tagad startēšot ar kopīgu sarakstu.
Likuma dēļ veido partijas
Politikā pieredzējušais bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš nelielas ietekmes vietējos politiskos spēkus uzskata par pseidopartijām, to lomas palielināšanos saistot ar vairākiem iemesliem. «Tas liecina par politiski aktīvu cilvēku nenopietno attieksmi pret politiku, kā arī esošo deputātu centieniem atražot savu politisko karjeru jebkuriem līdzekļiem,» sacīja J. Lagzdiņš. Viņš arī uzsvēra, ka šādu situāciju izraisījusi parlamentā pārstāvēto spēku «politiskā tuvredzība, bezatbildība un nevērība pret savu partiju vietējām nodaļām, kas nespēj piesaistīt aktīvus cilvēkus reģionos». Savulaik Latvijas ceļa un Tautas partijas līderi visaugstākajā līmenī paši devušies uz reģioniem un personīgi uzrunājuši potenciālos partiju biedrus, kuri bija viedokļu līderi savā teritorijā.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kuram izdevies vismaz divus no Tautas partijas ievēlētos vietējos līderus - Cēsu domes priekšsēža vietnieku Jāni Rozenbergu un Madonas mēru Andreju Ceļapīteru - pārliecināt par pievienošanos Vienotībai, atzīst, ka neticība parlamentā pārstāvētajām partijām ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas tādas reģionālās partijas kā Apvienība Iedzīvotāji un arī Reģionu alianse. «Tās kļūst par formālu lietussargu, lai izpildītu likuma prasību,» atzīst politiķis. Taču demokrātiskās valstīs grūti iedomāties iesaistīšanos politiskajā procesā, kas nenotiktu caur politiskajām partijām. A. Kampars tomēr tic, ka Vienotība nostiprināsies ilgtermiņā un pēc laika sāksies pretējais process, kad reģionālās partijas saredzēs savu nākotni sadarbībā ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vai iekļausies tajos.