Aldis Gobzems
Domāju, ka plānotās un attiecībā uz Kriminālprocesa likumu jau veiktās izmaiņas ir vērtējamas galvenokārt pozitīvi, jo, paplašinot iespējas lietas vairāk izskatīt rakstveida procesā, tiek būtiski atslogots tiesas darbs. Jo īpaši tas pozitīvi vērtējams attiecībā uz administratīvo procesu, kur lietu izskatīšana reizēm jāgaida vairāk nekā pusotra gada.
Attiecībā uz plānotajām izmaiņām Administratīvā procesa likumā, domāju, negatīvi vērtējams priekšlikums palielināt valsts nodevu par tiesāšanos augstākā instancē, jo administratīvā procesa mērķis ir privātpersonas tiesību efektīva aizsardzība, kas varētu tikt apgrūtināta. Pozitīvi vērtējams ierosinājums Civilprocesa likumā attiecībā uz deklarētās dzīvesvietas adresi fiziskām personām, jo, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz juridiskām personām, vairs nebūs iespējama lietas kavēšana, ja pasta sūtījums nebūs saņemts. Tas ievērojami paātrinās, piemēram, parādu piedziņas lietu izskatīšanu.
Jānis Rozenbergs
Zvērināts advokāts, Rode un partneri
Ja runājam konkrēti par vakar izsludinātajiem Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumiem, tad nekādas apzināti sliktas lietas tur nav. Apjoma ziņā to lielākā daļa ir saistīta ar starptautiskās sadarbības jautājumu kārtošanu, bet, ja runājam par pārējo, būtiskākais man šķiet izmaiņas tiesu instancēs. Jāatzīst, ka biju šīs idejas pretinieks, un man grūti teikt, vai tas paātrinās tiesāšanos. Saprotu, ka ministrijas rīcībā bija statistika, ka tieši Augstākās tiesas Krimināllietu palāta, kuru tagad pēc būtības noņems, bija tā gausākā, bet man savā praksē ir arī radies iespaids, ka tā lietās iedziļinās nedaudz pamatīgāk, tādēļ baidos, vai, dzenoties pēc ātrāka procesa, kādā brīdī nepazaudēsim kvalitatīvu procesu.
Vairākums pārējo grozījumu ir tīri tehniska rakstura, kuriem ir noteikts praktisks pamatojums. Bet ir arī virkne tehnisku grozījumu, kas ir lieki, jo pamatoti ar organizatoriskas dabas grūtībām atsevišķās lietās, nevis likuma robu, kas tādā veidā tiktu labots. Piemēram, tas, ka liecinieku uz tiesu var atvest piespiedu kārtā, manuprāt, jau loģiski izriet no KPL vispārējiem nosacījumiem.
Daiga Zivtiņa
Zvērināta advokāte, Lawin partnere
Plānotie Civilprocesa likuma grozījumi un Tieslietu ministrijas sapratne, ka vajadzīgas nopietnas izmaiņas, lai paātrinātu un uzlabotu tiesvedības procesu kvalitāti, ir apsveicamas. Tajā pašā laikā ir būtiski, kādā veidā šis izmaiņas tiks iedzīvinātas.
Jau šobrīd ir spēkā vairākas likuma normas, kas dod tiesības tiesnesim disciplinēt lietas dalībniekus un vadīt procesu tā, lai tas bez vilcināšanās virzītos uz rezultātu - kvalitatīvu spriedumu. Kā piemēru var minēt pušu pienākumu iesniegt pierādījumus vismaz septiņas dienas pirms tiesas sēdes un ierobežojumus pierādījumu iesniegšanai apelācijas instancē bez būtiska iemesla, kādēļ tie netika iesniegti pirmās instances tiesai. Šīs tiesību normas jau ietvertas spēkā esošajā likumā, un tās var piemērot, bet ne vienmēr tā notiek. Faktiski tas ir likuma piemērošanas un tiesnešu darba kvalitātes jautājums, kā disciplinēt lietas dalībniekus, lai lietu izskatītu bez vilcināšanās un tiesas sēžu atlikšanas. Būtiski ir panākt, lai procesa dalībnieki savas tiesības izmanto godprātīgi, un tiesai attiecīgi jāreaģē, lai nepieļautu šo tiesību negodprātīgu izmantošanu, kas kaitē pārējiem lietas dalībniekiem.