Tā nav piedzīvojusi strukturālus uzlabojumus pēdējos desmit gados. Medicīnas pakalpojumu cenu struktūru un iestāžu infrastruktūru esošā veidā budžets nevar finansēt. Nauda lielā mērā aiziet ārstniecības personālam un fiksēto izmaksu segšanai. G. Belēvičam taisnība, ka jāsaprot, kur finansējums zūd, lai rūpētos par nepietiekamā budžeta efektīvu izlietojumu.
Latvijā faktiski pastāv maksas medicīna. Privāti tiek apmaksāti vismaz 40-50% pakalpojumu. Atlikušie publiski apmaksātie nav pieejami laikā vai pēc vajadzības konkrētajā vietā. Pasaulē veselības reformas tiek veiktas piecos septiņos gados, un G. Belēviča reformu ieceres atdevi pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē uzreiz nesniegs. Valdības plāns rast papildu finanses jāturpina. Daži priekšlikumi kopumā var radīt taisnīgāku, pieejamāku un saprotamāku veselības aprūpi.
Budžets nekad nespēs 100% apmērā finansēt visas veselības vajadzības. Piesaistot Pasaules Banku un apdrošināšanas sabiedrības, jāizvērtē MK noteikumu Nr. 1529 Medicīnas pakalpojumu cenas. Uzdevums ir noteikt ekonomiski pamatotu cenu budžeta apmaksātiem pakalpojumiem, lai likvidētu nerentablos pakalpojumus un izskaustu lieko uzcenojumu.
Jānosaka valsts apmaksāto pakalpojumu grozs, orientēts uz primāro un sekundāro ambulatoro aprūpi.
Valdībai jālemj par veselības budžeta pieaugumu līdz 5-7% no iekšzemes kopproduka 2020. gadā, kas ir vidējais publiskais finansējums Austrumeiropā. Paralēli veselības budžeta pieauguma plānam jāceļ nozares efektivitāte un aktīvu atdeve.
Veselības ministrijas centieni finanses piešķirt prioritārām jomām onkoloģijā, mirstības un saslimšanu cēloņu novēršanai ir atbalstāmi. Pāris gados nepieciešams pilnībā aprobēt nozares efektivitātes un kvalitātes uzraudzības sistēmu, kas iespējams, visās slimnīcās ieviešot informācijas sistēmas objektīvi salīdzināmas statistikas iegūšanai. Pretējā gadījumā diagnožu apmaksas modelim nav jēgas.
Neatkarīga publisko investīciju un veselības tehnoloģiju ekonomiskā izvērtēšana ļautu nākotnē izvairīties no nelietderīgām investīcijām un tehnoloģiju iegādēm. Nozares efektivitāte augs, mazinot fizisko infrastruktūru, ceļot kapitālieguldījumu atdevi.
Jālabo pieļautās kļūdas, piemēram, grozot ministra Jura Bārzdiņa lēmumu universitāšu slimnīcu tarifus samazināt līdz citu slimnīcu tarifiem. Vēlams stiprināt universitāšu slimnīcu saikni ar universitātēm.
Pienācis laiks ekonomiski pamatotiem lēmumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmas modernizācijai. Cenu par nozares reformu atlikšanu maksās nākamās paaudzes.
*RSU attīstības prorektors