Pirmkārt, jāuzsver, ka ar šī gada 1. janvāri par vienu procentu tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Lai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums par vienu procentu īstermiņā nerada ļoti nopietnas pārmaiņas katra iedzīvotāja finansiālajā situācijā, ikvienas Latvijas ģimenes budžetā, tātad tā nav ļoti jūtama pārmaiņa, tomēr jāņem vērā, pagājušā gada vasarā apstiprinātās izmaiņas likumā paredz reālā termiņā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli kopumā par pieciem procentiem. Šāds samazinājums tomēr jau ievērojami varētu ietekmēt mūsu valsts darba ņēmējus un viņu ienākumu līmeni, līdz ar to arī katras mājsaimniecības budžetu un, likumsakarīgi, arī iedzīvotāju pirktspēju, kas noved pie apgrozījuma pieauguma.
Otrkārt, 2013. gadā piemaksas pie pensijām sāks saņemt personas, kas šogad pensionēsies un savulaik brīvprātīgi bija pievienojušās fondētu pensiju shēmai jeb otrajam pensiju līmenim. Protams, tuvākajos gados šādu cilvēku īpatsvars nebūs liels, tomēr ar laiku pensijas piemaksu saņēmēju skaits kļūs arvien lielāks, tādējādi ir ticams, ka pieaugs arī pensionāru vidējais labklājības līmenis.
Šāda situācija izveidojusies, jo sociālo iemaksu veicējiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, līdzdalība otrajā pensiju līmenī ir obligāta. Jāņem arī vērā, ka līdzdalība otrajā pensiju līmenī personām, kas dzimušas no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ir brīvprātīga. Līdz ar to 2013. gadā pirmie fondēto pensiju jeb papildu piemaksu pie pirmā līmeņa pensijas atbilstoši veiktajām iemaksām saņems cilvēki, kas shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies pēc šī gada 1. janvāra.
Treškārt, pievēršoties arī demogrāfijas jautājumiem, no šī gada sākuma tiek dubultoti māmiņu algu griesti, kas arī vērtējams kā pozitīvs signāls gan attiecībā uz sociālā budžeta resursiem un iespējām, gan arī uz valsts ekonomiku kopumā.
Tāpat jāuzsver, ka Latvijā vērojamas vēl vairākas pozitīvas indikācijas. Piemēram, iecerēts, ka tuvākajos gados tiks atsākta pensiju indeksācija. Vienlaikus jāņem vērā, ka Saeima nesen arī apstiprinājusi izmaiņas normatīvajā regulējumā, paredzot pakāpeniski līdz sešiem procentiem palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tādējādi tiek veicināta lielāku uzkrājumu veidošanās nākamajiem pensionāriem. Lai arī sabiedrībā joprojām valda liela skepse pret to, vai Latvijas ekonomikā ir sākusies atveseļošanās un izaugsme, vai arī tomēr nav sākusies, gan valdības pieņemtie lēmumi, gan arī sabiedrībā vērojamie indikatori un mūsu valsts tautsaimniecību raksturojošie skaitļi liecina, ka situācija, lai gan pamazām, tomēr konsekventi uzlabojas. To arī apliecinājis kredītreitingu aģentūru samērā nesen spertais solis - Latvijas kredītreitinga paaugstināšana.
* Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs, Compensa Life vadītājs Latvijā