No kāda augstuma krīt
«Alkoholisms var attīstīstīties dažādi, viss atkarīgs, no kāda augstuma cilvēks sākt krist uz leju - cik līdz tam viņš bijis fiziski un psihiski stabils, kādi ir personības traucējumi,» norāda S. Skaida. Būtiski arī, vai cilvēkam ir darbs, kas viņu uztur, un kāda viņam ir ģimene, kas glābj, ārstē, neļauj ieslīgt sistemātiskos, ilgstošos plostos. «Ir atšķirība, vai viņš bijis ilgstoši saglabāts cilvēks, kas nodzīvojis līdz vecumdienām, vai hronisks lietotājs, kurš vecumā sasniedzis jau trešo - izsīkuma jeb encefalopātisko stadiju, kad sāk izpausties jau smagas lietošanas sekas - nervu bojājumi ar jušanas traucējumiem, toksiskas izmaiņas smadzenēs. Šajos gadījumos tad jau aktuālāks par narkoloģisku detoksikāciju ir sociālais - kopšanas jautājums,» skaidro narkoloģe.
Speciāliste nenoliedz - viņas praksē ir bijuši ģimenēs «labi saglabāti seniori 70 gadu vecumā». Ir arī tādi, kuri paši saņēmušies un tikuši vaļā no atkarības. «Lai kaut ko mainītu dzīvē, pašam jābūt motivētam vai arī cilvēkam jāpalīdz radīt šo motivāciju. Taču, ja smadzenes nodzertas, motivēt ir ļoti grūti, turklāt tad nevar izmantot arī daudzus no medikamentiem. Un, ja sadzīves apstākļi nemainās uz labo pusi, radinieki par viņu neinteresējas, bet uzrodas draugi, kas turpina pienest alkoholu, izredzes uz atturību ir niecīgas,» norāda speciāliste. Viņa piebilst - visbiežāk tad vienīgā izeja ir sociālā dienesta mītne.
Ne visi to var
Kā norāda narkoloģe S. Skaida, viena no stiprākajām atkarībām ir atkarība no tabakas. Tiem, kas smēķējuši gadu desmitiem, visbiežāk problēmu pulciņam jau pievienojušās hroniskas elpceļu saslimšanas un pēkšņa smēķēšanas pārtraukšana var radīt to saasinājumu. «Vecumā smēķēšanas pārtraukšana būtu jāapspriež ar ģimenes ārstu, kurš zina pacienta slimību vēsturi. Pirms tam jāveic arī rūpīgi izmeklējumi, jo būtiski ir atrast pareizo ceļu, kā atmest smēķēšanu,» iesaka S. Skaida. Bieži vien ir jāizmanto aizvietojošā terapija - nikotīnu saturošie plāksterīši vai košļājamā gumija, tā pakāpeniski mazinot nikotīna devu, lai nenodarītu ļaunumu veselībai vispār. «Vecumā atbrīvoties no atkarības galvenokārt motivē veselība - iespēja paildzināt dzīvi un padarīt to labāku. Un dažkārt sasniegums būtu pat ja ne pilnīga smēķēšanas atmešana, tad vismaz ievērojami samazināts izsmēķēto cigarešu daudzums,» atzīst mediķe.
Pie visām atkarībām tikai piecos procentos gadījumu iespējama spontānā remisija, kad cilvēks pats pārtrauc smēķēt vai atsakās no alkohola. «Tam ir psiholoģisks iemesls - kad mediķi paziņo sliktus analīžu rādītājus, zināmā mērā nostrādā arī izdzīvošanas instinkts. Dažkārt šādu impulsu dod anonīmo alkoholiķu nodarbības, citiem palīdz saruna ar mācītāju. Bet te nav runa par spēcīgu gribasspēku - cilvēks ir bijis izvēles priekšā, pa kuru ceļu iet, un viņam radusies iekšēja motivācija pārtraukt atkarību. Tomēr ne visi to var izdarīt,» atzīst S. Skaida.
Vislabākā motivācija
Atbrīvojoties no atkarības, 50% efektivitāti nodrošina medikamenti un 50% - pacienta iekšējais potenciāls. «Katram tas ir individuāli. Jā, gēniem ir nozīme, tomēr gēni vieni paši vēl neko neizšķir - cilvēku ietekmē arī psiholoģiskie un sociālie faktori,» uzskata S. Skaida. Piemēram, organisma bioloģiski aktīvās vielas jeb tā saucamie laimes hormoni nosaka, kā cilvēks jūtas, un šo vielu deficīts organismā padara nervozāku, trauksmaināku, šāds cilvēks ar sarežģījumiem dzīvē grūtāk tiek galā. Daktere min piemēru: divi cilvēki uzkāpj kalnā - ir skaists skats, abi priecīgi, tomēr vienam ir labi tāpat, bet otram kaut kā pietrūkst - vajag uzpīpēt, šokolādīti apēst vai graķīti iedzert. «Ne visi cilvēki šo laimes, pilnības sajūtu spēj sasniegt vienādi. Tie, kuri nevar sasniegt, visbiežāk arī meklē papildu stimulatorus,» atzīst narkoloģe.
Daktere nenoliedz - jaunu cilvēku motivēt un ārstēt ir vieglāk, tomēr tas nenozīmē, ka vecumā neiespējami. «Ar atkarību var cīnīties, ja cilvēks pats to grib. Arī vecumā atkarības var ārstēt kā jebkuru hronisku slimību,» uzsver S. Skaida. Un vecumā vislabākā motivācija ir iespēja paildzināt dzīvi. Kas zina - varbūt tieši paildzinātajā posmā beidzot sagaidāms kas patiesi skaists, dzīvošanas un gaidīšanas vērts! Nesagaidīt būtu muļķīgi.