Ieraugot kabinetā trīs vāzes ar lieliem rožu pušķiem, steidzu atvainoties, ka laikam esmu palaidis garām kādu svinamu dienu, bet ne: «Cilvēki atnāk un uzdāvina man ziedus,» skaidro I. Sudraba. Tomēr ne visi viņu mīl, un asākā kritika nesen skanējusi no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas mutes - viņa pārmeta, ka I. Sudraba savu amatu izmanto politisku paziņojumu izteikšanai. Pati kontroliere vairākkārt uzsver, ka nav piedalījusies politiskās sarunās un ārpus Saeimas un valdības sēdēm gandrīz netiekas ar politiķiem.
Ārpus partijām?
«Man būtu ļoti grūti iestāties jebkurā no esošajām partijām. Es zinu, cik tur ir vārdu un kāda ir reālā darbība. Es nevaru laipot un iet pret sirdsapziņu, es neteikšu, ka tā ir pareizi, tikai tāpēc, ka 50 citi teiks, ka tā ir pareizi,» saka I. Sudraba un piebilst, ka politika nevar būt maizes darbs. Savukārt valsts pārvaldē viņa nevarot darboties iespējamā interešu konflikta dēļ. Par iespējamo valsts kontrolieres nākotni komentāru lūdzu ekspolitiķim Gundaram Bērziņam - neoficiāli tiek minēts, ka viņš I. Sudrabu savulaik ieteicis kontrolieres amatam. G. Bērziņš šādas runas nosauc par pārspīlētām. «Spēcīga personība - kur viņa gribēs, tur vietu sev atradīs, atrast vietu politikā viņai nav problēmu,» viņš saka. Apgalvot, ka I. Sudraba nekādā ziņā neiestāsies nevienā partijā, būtu pāragri - viņa izsakās, ka negrasās paziņot par savas partijas dibināšanu un neaicinās visus, kas vēlas, tajā iestāties. Tomēr manā sarunā ar viņu ieskanas frāzes «atkarīgs, kāda situācija valstī attīstās» un «ja cilvēki paši mēģina un veido, tas ir citādi». Arī sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka I. Sudraba gribētu atnākt pie jau gatavas komandas, tomēr nav saprotams, kur tāda varētu rasties. A. Freimanis saka - I. Sudrabas ienākšana politikā būtu mazliet nokavēta, jo pirms gada vai diviem šis solis izskatītos labāk. «Viņa noteikti ir interesanta daudziem. Jautājums ir, vai kāds spēj sagatavot viņai piemērotu vidi, lēmums ir viņas rokās,» norāda A. Freimanis. Interesanti, ka par iespēju ieņemt premjera vai pat Valsts prezidenta posteni viņa nesaka stingru «nē», tikai atrunājas, ka līdz prezidenta vēlēšanām ir trīs gadi.
Kā rūdījās Sudraba
Savulaik ar zelta medaļu vidusskolu pabeigusī un ar izcilību Latvijas Universitāti absolvējusī I. Sudraba no 1992. līdz 2003. gadam strādāja Finanšu ministrijā (FM), divus gadus par ekonomisti, bet visai ievērojamu periodu viņa bija valsts sekretāres vietniece. No ministrijas aizgāja laikā, kad ministrs bija Valdis Dombrovskis, bet gan viņa pati, gan citi cilvēki noliedz, ka kritika valdībai būtu atspēlēšanās premjeram. «Es aizgāju no FM, jo mani neapmierināja profesionālā vide, kādā darbs tika organizēts, bet tas nenozīmē, ka esmu uz kādu personīgi apvainojusies. Es esmu pieradusi strādāt, ja skaidri zina, kas jāsasniedz, bet tā bija mētāšanās, šaudīšanās, tādā vidē es nevaru strādāt,» atceras I. Sudraba. Kāda viņas bijusī kolēģe, kura nevēlas nosaukt savu vārdu, atceras, ka nācies noraidīt opozīcijas priekšlikumus, bet pēc kāda laika tie paši priekšlikumi jāslavē, jo tos tagad bija iesniedzis Jaunais laiks. Toreizējā valsts sekretāre Valentīna Andrējeva esot pratusi pielāgoties, bet I. Sudraba - ne.
Pusotra gada Parex bankā (viceprezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos) I. Sudrabas karjerā bija samērā īss periods privātajā sektorā, taču to viņai joprojām pārmet un atgādina, kā viņa pati uzskata - nepamatoti, jo viņas amata pienākumi bijuši saistīti ar reģionālo kreditēšanu, un labākais apliecinājums, ka neviens no Parex nav ietekmējis VK, esot atzinums par Parex bankas pārņemšanu, kas bankas vadībai nav bijis labvēlīgs. Ir gan dzirdētas baumas, ka vēl pirms Parex kraha viens no tās vadītājiem Valērijs Kargins ieradies VK ēkā ar lielu rožu klēpi, lai sveiktu savu bijušo darbinieci dzimšanas dienā. Kad pastāstu šo stāstiņu I. Sudrabai, viņa izskatās pārsteigta, bet no komentāriem atturas.
Mīti un skeleti
Uz jautājumu, vai viņas skapī var atrast kādus «skeletus», I. Sudraba atbild: «Jebko, ko varētu izcelt, būtu izcēluši. Ja rada mītus, tas pierāda, ka nekā cita nav.» Par mītiem viņa sauc, piemēram, S. Āboltiņas izteikumu LNT, ka I. Sudrabai ir tuvas attiecības ar tiem pašiem cilvēkiem, kas atbalsta Saskaņas centru. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) uzskata, ka I. Sudraba neesot spērusi nopietnu soli uz SC pusi: «Iestāties gatavā partijā nozīmē pieņemt visus tās biedrus. Viņai būtu neērti atrasties blakus vienam otram cilvēkam SC rindās.» Par savu politisko «platformu» I. Sudraba saka: «Es aizstāvu pozīciju, kur cilvēks ir centrā. Kas ir vajadzīgs, lai cilvēks gribētu dzīvot, būtu novērtēts, izglītība un veselības aprūpe nodrošināta. Es enerģētiski jūtu vidi, kurā atrodos, un es to jūtu iztukšotu, tajā nav pozitīvā lādiņa.» Prokrieviskumu I. Sudrabai pārmet arī tāpēc, ka viņa redzēta, piemēram, žurnālistu kluba Formāts A3 pasākumos, kur piedalās Krievijas žurnālisti un pētnieki. Viņa vairākkārt pabijusi arī konkursā Jaunais vilnis. Uz to viņu vairākkārt aicinājusi Krievijas vēstniecība, turklāt viņa pavadījusi Krievijas Revīzijas palātas vadītāju Sergeju Stepašinu. «Pati es nepērku biļetes, es to neuzskatu par saprātīgu rīcību, tā priekš manis nav māksla,» viņa saka. Labās attiecības ar S. Stepašinu, kurš kādreiz darbojies Krievijas pretizlūkošanas dienestā, iespējams, ir par pamatu neoficiālai informācijai, ka I. Sudrabai būtu problēmas ar NATO pielaidi, ko viņa pati sauc par meliem. «Krievu jautājumu» viņa komentē labprāt, bet tikai VK kontekstā: «Ir nepareizi būvēt naidīgas attiecības ar Krieviju. Ir svarīgi, ka mēs varam ar Krieviju veikt revīziju par kravu plūsmu pāri robežām vai par apbedījuma vietām un militārajiem pensionāriem. Es te neredzu problēmu.»
I. Sudraba atzīst, ka ir atpazīstama un cilvēki viņu uzrunā uz ielas, lai arī sajūta reizēm esot neomulīga. Bijušie darbinieki citiem stāstot, ka ne visi spēj pie Sudrabas izturēt. Tomēr augstprātību un iedomību viņai nevar pārmest. VK ēkas pirmajā stāvā redzami eļļā gleznoti piecu bijušo valsts kontrolieru portreti. Vaicāta, vai mākslinieks jau nolūkots, I. Sudraba atzīst, ka savam portretam valsts naudu tērēt negribētu. «Varbūt var iztikt ar fotogrāfiju,» viņa pieļauj.