Producents Spartaks Leimanis saka - negribu taisīt priekšvēlēšanu reklāmu, «tomēr Salcevičam cepuri nost!». Pilsētas atbalsts bijis izšķirošs, lai nākamgad rīkotu jau plašākus operas svētkus ar divām izrādēm - Baltkrievijas Operas iestudēto Aleksandra Borodina Kņazu Igoru un Sanktpēterburgas Operā uzvesto retumu, kuru noteikti Latvijas skatītājs nav dzirdējis un redzējis - Gaetāno Doniceti komisko operu Cars Pēteris Pirmais. Nākamvasar uz Jēkabpili brauks arī Latvijas Nacionālās operas balets ar Žizeles iestudējumu. Vaicāti, kam adresēti šie pasākumi - vietējiem skatītājiem vai tūristiem, L. Salcevičs un S. Leimanis neatkarīgi viens no otra atbild - pusi uz pusi.
Jēkabpilī ir vairāk nekā 90 nevalstisko organizāciju, bet daudzmaz pamanāmas - kādas desmit, kuru vidū ir Uzņēmēju biedrība, jauniešu organizācija 13. pirmdiena, kā arī Daigas Zaķes vadītais Izglītības iniciatīvas centrs, kurš izveidots 2001. gadā un pašvaldība ir tās dibinātājs. Uzņēmēju biedrība dibināta pirms divarpus gadiem, un tai ir trīspusējais līgums ar domi un arodbiedrībām. ES finansējumu tā piesaista arī, lai rīkotu kursus, kuros apmācīt uzņēmējus apgūt ES naudu, stāsta biedrības vadītāja Ilona Studāne. Domes pārstāvji sadarbību ar nevalstisko sektoru raksturo atturīgi, jo agrāk saskatīja tajā tikai naudas prasītājus. Tagad tā vairs neesot. Izglītības iniciatīvas centrs savus projektus īsteno visā Latvijā un arī aktīvi apgūst ES finansējumu. Tā prioritāte ir ne tikai izglītība, bet arī integrācija, kas, dažuprāt, saistīta ar zināmu izdevīgumu. Centrs ieinteresēti iesaistījies arī valsts budžeta jaunizveidotajā sabiedrības saliedēšanas programmā skolām. Taču nav pamata apstrīdēt pievēršanos šim virzienam, jo Jēkabpilī dzīvojot 41 tautības cilvēki. Padomju laikā te bija armijas daļa un slēgtā teritorija, kurā atradās arī Krustpils pils.
Viens no centrālajiem jautājumiem ir čigānu (romu) bērnu izglītošana un integrēšana sabiedrībā, kam pievērsta īpaša uzmanība. Tas nav palicis bez rezultātiem - redzot, ka šī ir pilsēta, kurā atbalsta čigānus (romus), viņi pašsaprotami tiecas uz šo vietu un romu skaits esot pieaudzis, kas, dažuprāt, rada arī problēmas. «Jēkabpils ir labais piemērs, kā sadzīvot daudzām tautībām. Nav bijušas etniskās nesaskaņas,» ir pārliecināta centra vadītāja D. Zaķe. Katru gadu pašvaldība nevalstiskajam organizācijām atvēl finansējumu, kura izmantošanā aktīvākās ir tieši ar etniskajām grupām saistītas biedrības. «Esmu dzimusi Jēkabpilī, apprecējusi vīru no Jēkabpils [Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi]. Visu mūžu te esam dzīvojuši. Mums būtiski saglabāt to mieru, kas nav iegūstams lielā pilsētā un kas ir tikai Jēkabpilī. Te ir vecāki, draugi. Tu visus pazīsti un tevi pazīst,» saka D. Zaķe, piebilstot - uz vietas dzīvojot jau to nepamanot, bet, kad atbraucot draugi vai radi no citurienes, viņi bieži sakot: kā jums te viss mainījies. Vienīgais, ko varot vēlēt pilsētai - iegūt savu seju.