Viens no Medību likuma grozījumu iemesliem ir pārmērīgie savvaļas dzīvnieku postījumi, par to liecinājis pieaugošais sūdzību skaits no zemnieku organizācijām, atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs.
Grozījumu mērķis ir mazināt konfliktus starp medniekiem un zemes īpašniekiem. Tāpēc likumprojektā definētas pušu tiesības un pienākumi, kas līdz šim nebija skaidri noteikti. Plānots, ka nākotnē noteiktos konfliktsituāciju gadījumos pašvaldības varēs veidot pat īpašas medību koordinācijas komisijas, lai objektīvi izvērtētu situāciju un lemtu par rīcību.
Dzīvnieku aizstāvju organizācijas ir protestējušas pret vairākiem punktiem, tostarp pret ieceri atļaut dzīvniekus medīt ar loku. «Medības kopumā ar dzīvnieku aizsardzību nav savienojamas. XXI gadsimtā, kad cilvēce kļūst arvien humānāka, medību rīku klāsta paplašināšana nav pieļaujama. Tas nozīmētu arī papildu izmaksas šo mednieku eksaminācijai, kā arī veicinātu malumedības, kurās varētu tikt izmantots loks, jo tas nerada troksni,» uzskata Dzīvnieku drauga fonda pārstāve Solvita Vība.
Medības ar loku atbalsta Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: «Šāds medību veids dzīvniekam nozīmē lielākas iespējas izdzīvot. Medniekam ir jābūt 20-25 metru attālumā no dzīvnieka, ir iespēja to novērtēt. Nekā slikta te nav. Malumedniekiem svarīgāks ir ātrums un distance, loka medību gadījumā šie faktori nedarbojas.» Viņš norāda, ka pasaulē ir ap četriem miljoniem loka mednieku un šis medību veids ir atļauts 17 ES valstīs.
Diskusijas ir bijušas arī par mednieku tiesībām medību platībās šaut klaiņojošus suņus un kaķus, ja tie apdraud savvaļas dzīvniekus. Likumprojekts arī paredz iespējas ārvalstu medniekiem medīt ar atvieglotiem nosacījumiem un izvest trofejas, atļaut suņu apmācībā izmantot savvaļas dzīvniekus un mežacūku medībās lietot pusautomātiskos ieročus un nakts redzamības tēmekļus.