Augstskolām vēlāk
Vēl gatavojot streika prasības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāja uz to, ka atalgojums jāpalielina ne tikai pedagogiem, bet arī augstskolu akadēmiskajam personālam. Tam piekrīt arī K. Šadurskis, piebilstot, ka to uzreiz gan izdarīt nevarēs. Ja atradīsies finansējums, atalgojums varētu pieaugt no nākamā gada septembra. Šobrīd ministrija plāno veikt grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, nosakot zemāko mēneša darba likmi. Piemēram, ja šobrīd asistentam tie ir 480,93 eiro, plānots to palielināt līdz 625 eiro, lektoram - no 601,87 līdz 785 eiro, bet, piemēram, profesoram - no 1175,29 uz 1530 eiro. Nākamais uzdevums ir šim mērķim atrast naudu. Attiecīgi koledžām nepieciešami 1,9 miljoni eiro, bet augstskolām - 8,7. K. Šadurskis te cer uz valdības kopējo atbalstu, bet pieļauj, ka kaut ko var izdarīt arī ar «pašas ministrijas pieticīgajiem resursiem». Ministrs runā par iekšējām rezervēm un veidiem, kā var ietaupīt, atsakoties no tai neraksturīgām funkcijām. Turklāt arī zinātnes pieaugums atkarīgs no tā, vai izdosies atrast papildu finansējumu. Te ministrs esot vienās pozīcijās ar arodbiedrību.
K. Šadurskis sola ietaupījumu meklēt iekšienē. Cerība ir, piemēram, 1,5 miljonus ietaupīt, pārkreditējot sporta būvēm saņemtos kredītus. Atsevišķiem kredītiem procentu likme sasniedz pat 5%, kas nav adekvāti. To gan varēs sākt darīt tikai no nākamā gada. Tāpat ministrijai ir «viena otra dīvaina funkcija, kas ir palikusi no boļševiku laikiem». Ministrs nevēlējās atklāt, kas šīs funkcijas ir, bet ietaupījums tur varētu būt pat četri miljoni eiro. Skaidrs gan ir tas, ka zinātnei «astronomiskas summas tās noteikti nebūs», saka K. Šadurskis. Tikmēr augstskolām atliek cerēt, ka valdība šo uzskatīs par prioritāti. Kā Dienai sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks attīstībā Artūrs Zeps: «RTU cer, ka valdība apstiprinās IZM sagatavoto pedagogu atalgojuma modeli, kas paredz pedagogu darba algas pieaugumu, un ka nākamā gada budžetā izdosies atrast līdzekļus, lai algas paaugstinātu arī augstskolu mācībspēkiem.» Neveiksmīgu sarunu un valdības izpratnes trūkuma rezultātā K. Šadurskis saka: «Tad lai nāk un to darbu dara kāds, kas to var izdarīt. Mēs nevaram naudu ne uzzīmēt, ne mēs viņu izmantojam kaut kādiem citiem mērķiem.»
Atkarīgs no pašvaldībām
Par ministrijai neraksturīgām funkcijām K. Šadurskis runā arī attiecībā uz pirmsskolas pedagogu atalgojumu. Pēc viņa domām, nav normāli, ka IZM finansē skolēnu brīvpusdienas no 1. līdz 4. klasei. Tas būtu jādara pašvaldībām. No IZM budžeta brīvpusdienām šogad atvēlēti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Pārvirzot šo finansējumu bērnudārzu pedagogu atalgojumam, piemēram, no 1. janvāra varētu nodrošināt šo pedagogu atalgojumu par pilnu slodzi 680 eiro apmērā. Ir gan āķis - ministrija ir gatava uzņemties apmaksāt tikai to pedagogu atalgojumu, kuri strādā ar bērniem vecumā no četriem līdz sešiem gadiem. Jaunāku bērnu skolotāju atalgojums joprojām būtu jānodrošina pašvaldībām, jo tā neesot izglītošanas funkcija. Šo pedagogu atalgojums tad būtu atkarīgs no pašvaldību iespējām. Turklāt ar brīvpusdienu naudu nepietiks, lai finansētu četrgadīgo bērnu izglītošanu. Tam atkal jāprasa nauda valdībai.
Ņemot vērā, ka daļa pašvaldību jau šobrīd šādu ideju neatbalsta, secināms, ka diskusijas vieglas nebūs. Bērnudārzā strādājošajiem skolotājiem atliek cerēt, ka vienošanās tiks panākta, jo K. Šadurskis atklāti pasaka, ka citus risinājumus neredz. Būs vai nebūs atbalsts no pašvaldībām, pagaidām Dienai pateikt nevar arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Par šo jautājumu diskusijas vēl tikai gaidāmas. Vispirms nepieciešams saņemt konkrētus aprēķinus, summas, un tikai tad pašvaldības varēs izvērtēt, kādu ietekmi tas atstās.
Esošo 27 miljonu eiro ietvaros, kas paredzēti skolotāju darba samaksas modelim, ministrija gan radusi iespēju no 1. septembra palielināt pirmsskolas pedagogu koeficientu. Tas nozīmē, ka attiecībā uz valsts daļu atalgojums skolotājiem, kuri skolai sagatavo bērnus vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem, atalgojums palielināsies par 25%. Jāatzīmē, ka šo pedagogu atalgojumu veido gan valsts, gan pašvaldības finansējums. LIZDA vadītāja Inga Vanaga Dienai šajā gadījumā uzteic ministra plānus, bet atzīmē, ka mazo bērnu bērnudārza audzinātājiem uzlabojumu nebūs ne no septembra, ne janvāra. Tikmēr attiecībā uz augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu atkal ir bažas, ka netiks turpinātas pildīt likumā noteiktās normas. Šobrīd nav pārliecības, ka ministram izdosies pārliecināt valdību par papildu finansējumu.