«Tas nav jautājums tikai par naudu,» pēc 12 stundu garām eirozonas finanšu ministru un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvju sarunām uzsvēra eirozonas vadītājs Žans Klods Junkers. «Tas ir labākas nākotnes solījums grieķu tautai un visai eirozonai,» politiķi citēja AP.
Aizdevēji vienojās līdz 2020. gadam samazināt Grieķijas parādu par 40 miljardiem eiro (ap 28 miljardiem latu), paverot ceļu arī aizkavētās maksājuma daļas izmaksai. Atēnas vairākās daļās nākamajos mēnešos saņems ap 44,6 miljardiem eiro. Iecerēts, ka 2020. gadā parāds būs samazināts līdz 124% no iekšzemes kopprodukta, un 2022. gadā tas būs zemāks par 110% atzīmi. Lai to panāktu, plānots samazināt procentu likmi aizdevumiem, palīdzēt valstij atpirkt parādzīmes no privātajiem aizdevējiem un atdot Atēnām 11 miljardus no ienākumiem, ko Eiropas Centrālajai bankai nesušas Grieķijas obligācijas.
Grieķijas premjers Antonis Samars uzsvēra, ka vienošanās iezīmējusi «jaunu dienu» parādu nastas māktajai valstij un ikviena grieķa uzvaru.
Pretējās domās ir opozīcija, kas nerimstoši kritizē aizdevuma programmu, saucot aizdevēju prasītos taupības pasākumus par drakoniskiem. «Tas ir puscepts kompromiss, plāksteris aizvien plašāk pavērtajai grieķu parāda brūcei,» vienošanos nopēla kreisi orientētās partijas SYRIZA deputāts Dimitris Papadimoulis.
Lielākās akciju biržas visā pasaulē uz ziņām par vienošanos reaģēja ar indeksu kāpumu. Analītiķi ieturējuši piesardzību un norādījuši, ka runas par iespējamu grieķu bankrotu varētu atgriezties. «Mēs esam īstermiņā novērsuši grieķu maksātnespējas risku. Nedomāju, ka no šī riska izdevies izvairīties ilgākam laika posmam,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja CMC Markets vecākais analītiķis Maikls Hjūsons.