Nosaukt precīzus skaitļus J. Vanags gan atteicās, atklājot vienīgi, ka finanšu rezultāti par pērnā gada pirmo pusgadu ļauj prognozēt, ka 2012. gadā aviokompānijas zaudējumi iepriekš paredzēto 38 miljonu latu vietā bijuši 33 miljoni. Tādējādi pieļaujams, ka zaudējumi pērn samazinājušies par 50 miljoniem latu, salīdzinot ar 2011. gadu.
Jāatgādina, ka aviokompānija airBaltic pagājušajā gadā pārvadājusi gandrīz 3,1 miljonu pasažieru, tas ir, par 7,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, uzsverot airBaltic lielo nozīmi lidostas darbā, pērnā gada nogalē Dienai pauda, ka «lidosta bez airBaltic būtu pilnīgi cita lidosta, jo airBaltic pagājušajā gadā pārvadāja pusi mūsu pasažieru».
Palīdz tiešie reisi
Finansiālās situācijas prognozējamo uzlabošanos nav veicinājis pieprasījums pēc airBaltic aviobiļetēm, jo neviena no aptaujātajām ceļojuma aģentūrām neapstiprina pieprasījuma pieaugumu, tomēr atzīst, ka airBaltic ir nozīmīgs sadarbības partneris.
Ceļojumu aģentūras Atlas Tours direktors Arsēnijs Haitins izklāsta, ka viņa vadītā uzņēmuma klientu vidū pieprasījums pēc airBaltic lidojumiem nav audzis, tomēr uzsver: «AirBaltic veido teju 80% no visiem mūsu pārdotajiem lidojumiem, galvenokārt tāpēc, ka piedāvā daudzus tiešos reisus. Mums pārsvarā nākas apkalpot korporatīvos klientus, kuri dod priekšroku ērtībām. Tiešie reisi klientiem ir svarīgāks ērtību nodrošinājums.»
Arī ceļojuma aģentūras CWT Latvia mārketinga direktors Pauls Gusts piekrīt: «Izvēle par labu airBaltic visbiežāk notiek tiešo reisu dēļ. Pieprasījums pēc tās biļetēm nenoliedzami ir augsts un veido 63% no kopējā skaita.»
Tūrisma aģentūras Impro ceļojumi valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs norāda, ka grūti izvērtēt, vai pieprasījums pēc airBaltic biļetēm pieaug, jo Impro ceļojumi pārdod ceļojuma paketi, kurā jau iekļautas aviobiļetes atbilstoši ceļojuma plānojumam, bet nenoliedzami no Rīgas «airBaltic piedāvā visplašāko lidojumu klāstu dažādos Eiropas virzienos».
Glābjot jaunā stratēģija
AirBaltic pārstāvis Jānis Vanags aviokompānijas finansiālās situācijas uzlabošanos pamato ar pagājušajā gadā sākto plašo biznesa pārveides programmu airBaltic ReShape, kuras ietvaros «pārskatījām reisus, atteicāmies no tiem, pēc kuriem bija mazs pieprasījums, līdz ar to atbrīvojās lidmašīnas, ko varam izmantot, atverot jaunus maršrutus.»
AirBaltic rīkojās krietni pārdomātāk nekā Estonian Air, kas solīja peļņu, un tad, kad tā neparādījās, vairs nevēlējās sadarboties ar menedžmenta īstenotājiem, uzskata aviācijas eksperts Tālis Linkaits un skaidro: «AirBaltic pārskatā tika ierēķināti visi potenciālie riski, kas varētu būt saistīti ar īpašnieku maiņām un dažādām tiesvedībām. Uz šī fona viss, kas piepildās labāk, nekā cerēts, rada provizoriskos ieņēmumus. Šie ieņēmumi «uz papīra» uzlabo kompānijas finansiālās darbības rādītājus.»
AirBaltic nebūtu korekti salīdzināt ar Estonian Air, jo Latvijas nacionālā aviokompānija ir nozīmīgāks spēlētājs aviopasažieru pārvadātāju vidū, sašutumu par T. Linkaiša teikto pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs un uzsver, ka airBaltic situācijas uzlabošanas plānam «valsts piesaistīja The Boston Consulting Group, kas ir viens no nopietnākajiem aviācijas konsultantiem pasaulē. Konsultants izanalizēja visus scenārijus, ņemot vērā aviācijas nozarē notiekošo, un izveidoja biznesa plānu četriem gadiem».
Maz konkrētības
Patlaban tomēr izvairīgi airBaltic situāciju komentē gan Satiksmes ministrijas (SM), gan arī lidostas Rīga pārstāvji. «Satiksmes ministrija airBaltic darba rezultātus vērtē kā atbilstošus biznesa plānam. Lēmums par finanšu līdzekļu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā nav pieņemts. AirBaltic finanšu līdzekļus saņem aizdevuma veidā,» atturīgi pauž SM pārstāve Diāna Ļaha.
Savukārt lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks vienīgi diplomātiski atzīst, ka uz «airBaltic attīstību raugās pozitīvi. Jebkuras veiksmīgas indikācijas labvēlīgi ietekmē mūsu sadarbību».
AirBaltic, lai gan ir Latvijas valsts aviokompānija, komunikācijā ar sabiedrību ir noslēpumains un noslēgts uzņēmums, uzskata bijušais satiksmes ministrs, tagadējais Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle un uzsver, ka patlaban nav saprotama lidsabiedrības stratēģija un tas, par kāda rakstura aviokompāniju airBaltic vēlas kļūt. (Diena jau rakstīja, ka, pēc aviācijas ekspertu domām, airBaltic nav uzskatāma par zemo cenu lidsabiedrību klasiskajā izpratnē.) «Laikā, kad airBaltic vadīja Bertolts Fliks, bija skaidrs, ka aviokompānijai ir agresīva stratēģija un tā vēlas būt nozīmīgs spēlētājs aviobiznesā. Patlaban virzība nav skaidra - daži reisi tiek noņemti, daži - saīsināti. Turklāt pavisam neizprotamas šķiet dzirdētās ieceres iekasēt samaksu par reģistrēšanos internetā un noteikt maksu 12 eiro (Ls 8,5) apmērā par to, lai mainītu pasažiera vietu salonā,» savu viedokli pamato R. Zīle.
Viņš arī uzsver, noslēpumainību ap airBaltic palielina tas, ka nav skaidrības, kā norit pērn izsludinātie stratēģiskā investora meklējumi. Par to, kā veicas ar stratēģiskā investora piesaisti airBaltic, detalizētu atbildi nesniedz arī konsultantu firmas Prudentia līdzīpašnieks Ģirts Rungainis, tikai uzsverot, ka stratēģiskais investors tiek meklēts.