51 procents pieder Latvijas Republikai, 49 procenti ir Somijas-Zviedrijas kopuzņēmumam TeliaSonera.
Ko valstij dod šī līdzdalība Lattelecom?
Pērn mūsu peļņa bija 22 miljoni latu, pusi no šīs peļņas valsts saņem dividendēs. Plus, protams, Lattelecom ir liels nodokļu maksātājs un darba devējs. Nodarbinām 2500 cilvēku un nodokļos gadā samaksājam vairāk nekā 30 miljonus latu.
Valstij ir izdevīgi paturēt šo uzņēmuma daļu vai varbūt būtu izdevīgāk to pārdot?
Valstij ir jānoformulē savs viedoklis attiecībā uz šo, es to valsts vietā negribētu darīt, jo tas nav manā kompetencē. Konkurence telekomunikāciju jomā ir ļoti liela. Mans viedoklis ir - ja valsts vēlas piedalīties komercdarbībā, ir jāsaglabā sava līdzdalība tādos sektoros, kur šīs konkurences nav vai tā nav pietiekami liela. Vienīgais iemesls, kāpēc valstij vajadzētu turēt šīs akcijas, ir papildus nopelnīt valsts budžetam. To mēs esam veiksmīgi nodrošinājuši.
Šobrīd būtu izdevīgs brīdis pārdošanai?
Atkarīgs no tā, kādus mērķus akcionārs vēlas sasniegt. Valstij ir jāformulē savs mērķis. Ja mēs skatāmies uz to, kas notiek Eiropā, pašlaik jāsaka, ka telekomunikāciju nozarei Eiropā kopumā nav tas labākais laiks. Līdz ar to tirgus vērtējumi varētu nebūt pārāk augsti. Ja skatāmies konkrēti Lattelecom, rezultāti ir ar pieaugošu tendenci pēdējos divos gados. Uzņēmums kā tāds ir ļoti labā stāvoklī.
Ko jūs uzskatāt par savu galveno produktu, ar ko visvairāk lepojaties?
Valstiskā līmenī tas būtu tas, ka Latvijā ir ātrākais internets Eiropā. Liels Lattelecom nopelns te ir optiskajam internetam, ko mēs kopš 2008. gada esam attīstījuši. Uz doto brīdi šis pakalpojums ir pieejams 453 tūkstošiem mājsaimniecību. Otra lieta, kas ir strauji attīstījusies kopš 2007. gada, ir mūsu televīzijas pakalpojumi, kur nosedzam visu tehnisko spektru. Mums ir četri dažādi TV piedāvājumi. Virszemes, interaktīvā, mobilā, interneta televīzija. Esam panākuši to, ka piedāvājam televīziju jebkurā vietā un laikā. Lattelecom pakalpojumiem ir tā interaktivitātes iespēja, pieejams arhīvs un raidījumu ieraksts, arī video noma.
Vai Latvija izpildīs ES 2020 plānu katrā saimniecībā ieviest platjoslu internetu?
Tā prasība bija 50 procentos mājsaimniecību 100 megabiti sekundē un 80 procentos 30 megabiti sekundē. Man īsti nav zināms, cik šobrīd mājsaimniecību tur ir - 880 vai 800 tūkstoši. Uz doto brīdi var droši teikt, ka vairāk nekā pusei mājsaimniecību šis optiskais internets ir pieejams un mēs jau šodien esam izpildījuši plānoto.
Jums ir tāda programma - Pieslēdzies Latvijai!. Ko tas nozīmē?
Tā ir Lattelecom sociālās atbildības programma, domāta digitālās plaisas mazināšanai. Orientējamies uz senioriem, cilvēkiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, un šiem cilvēkiem piedāvājam bezmaksas datorzinību apmācības. Jāsaka, ka aizpagājušajā gadā bija ļoti liels pieprasījums pēc šīs programmas pakalpojumiem. Šobrīd esam apmācījuši gandrīz 10†000 senioru. Protams, mēs to neizdarījām vieni paši, pagājušogad piesaistījām daudzus labus partnerus gan no IZM, gan LM, lielās pašvaldības, ES pārstāvniecību, arī Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju. Mēs procesu organizējām skolu IT klasēs, piedalījās vairāk nekā 90 skolas, kas, manuprāt, ir ļoti labs rezultāts. Šogad organizējām pieteikšanos uz šo akciju, un ir jau 500 pieteikumu. Plānojam apmācīt apmēram 7000 senioru, un līdz 2018. gadam plānojam apmācīt ap 30†000 senioru datorzinībās.
Tas bēdīgais jautājums par tālo austrumu robežu, kas neredzot Latvijas Televīziju.
Ja viņi vēlas, viņi redz. Tomēr 96,5 procentiem pārklājumu virszemes televīzija nodrošina. Dekoderi ir pieejami visiem.
Bet saka, ka daži ir tehniski nostādīti tādā situācijā, ka redz tikai Krieviju un Baltkrieviju.
Pēdējo divu gadu laikā visi tie mūsu šausmīgie kritiķi ir atzinuši, ka tā ir mentāla, nevis tehniska problēma. Tehniski viss ir pieejams, var skatīties TV līdz pašai robežai, ja ir tāda vēlēšanās.
Kādi ir jaunie produkti, pie kuriem strādājat?
Principā mūsu lielā jaunā lieta ir jaunais datu centrs. To esam praktiski pabeiguši, sertificējuši un atklāsim pēc mēneša.
Ko šis centrs nozīmēs?
Ja raugāmies, ko tas apkalpo, tas apkalpos lielās bankas, apdrošinātājus un citus uzņēmumus, kam ir svarīga glabājamo datu drošība un ātra piekļuve šiem datiem. Tas ir unikāls, vienīgais šāda veida centrs Ziemeļu reģionā, kas ir sertificēts. Un visā pasaulē šādu ir tikai 50. Tā ir paaugstināta fiziskā drošība, arī rezervēta elektrības apgāde, ir četri lielas jaudas ģeneratori, kas praktiski var apgādāt ar elektrību nelielu pilsētu ar 10†000 iedzīvotāju, kā arī citas lietas, kas ir svarīgas korporatīvajiem klientiem. Šogad kā otro lietu esam izveidojuši tā saucamo Baltic Highway, kas ir datu pārraides lielceļš, pieslēgums starp Maskavu un Frankfurti, izveidots sadarbībā ar Krievijas operatoru Megafon un Vācijas operatoru Deutche Telecom, nodrošinot datu centra pieslēgumu mūsu lielajiem, tuvākajiem finanšu centriem.
Ko tas nozīmētu vienkāršajam iedzīvotājam?
Tas nozīmē ātrāku internetu un to, ka drošāki dati ir bankai un apdrošinātājam, kas ir apkalpojis klientu. Parastajam iedzīvotājam ir bezvadu internets un wi-fi, kas praktiski ir izveidots 3500 vietās Latvijā. Tuvākajās nedēļās nāksim klajā ar risinājumu, kas bezvadu internetu padarīs plaši pieejamu faktiski visiem iedzīvotājiem.
Kopumā Latvija labi izskatās uz kopējā Eiropas telekomunikāciju nozares fona?
Latvija izskatās ļoti labi. Kas ir slikti priekš biznesa, mums ir vienas no zemākajām cenām Eiropā, kas ir atkal labi patērētājam. Kā jau es teicu, mums ir ātrākais internets Eiropā.
Bet par zemajām cenām jūs tā bēdīgi pateicāt. Tas atsaucas uz biznesu?
Protams, atsaucas, jo zemas cenas tirgū kavē investīcijas. Ja paraugāmies, piemēram, uz ASV piemēru, kur, no vienas puses, tirgus ir tikpat liels kā Eiropā, bet operatoru skaits ir stipri mazāks. Tikai četri nozīmīgi mobilie operatori, Eiropā vairāki simti, ASV ir divi strādājoši ceturtās paaudzes mobilo sakaru tīkli, Eiropā praktiski nav neviena, kas normāli komerciāli strādātu. Līdz ar to, jā, ir plusi un mīnusi. Zemas cenas nozīmē, ka mēs vēlāk ieejam nākamajā tehnoloģiju attīstības stadijā. Lielā bilde ir tāda, ka pašreiz Eiropa zaudē ASV un Āzijai tieši tāpēc, ka mums ir sadrumstalots tirgus, deregulācija, ārkārtīgi liela konkurence...
Vai Latvijā tirgus spēlētāju nav par daudz?
Objektīvi, ja mēs skatāmies uz fiksēto biznesu, tad mūsu konkurenti ir Baltcom, Izzi un varbūt rinda mazāku operatoru. Daļa no viņiem varbūt nedarbojas, nemaksā visu, kas viņiem būtu jāmaksā satura piegādātājiem, arī nodokļu ziņā, un uz tā rēķina viņi eksistē. Bet es domāju, ka situācija sakārtosies.
Šajā jautājumā ir tāda negodīga konkurence?
Tā jau vairs nav tik traģiska kā varbūt bija pirms gadiem pieciem. Es to vairs nesaskatu kā lielu problēmu, jo arī tā tirgus konsolidācija notiek. Mēs vairs nedrīkstam neko pirkt, jo jau esam pārāk lieli, ja mēs paraugāmies uz to pašu Baltcom, viņi joprojām turpina uzpirkt šos te mazos spēlētājus. Atkal ir sarunas, ka Baltcom ar Izzi ir jāapvienojas. Tas, manuprāt, būtu pozitīvs aspekts. Varbūt kādu brīdi atpakaļ man šķita, ka tas būtu ne pārāk labi, bet šodien es uz to skatos pozitīvi. Tas sakārtotu tirgu, mazinātu šo nelielo operatoru ne visai godīgo uzvedību.
Šonedēļ parādījās ziņa, ka varētu būt vēl viens TV pakalpojumu sniedzējs - LMT?
Es tikai apsveicu mūsu kolēģus, ka viņi ir pamanījuši tendenci, kas pasaulē attīstās. Teiksim, ne tik svarīgs ir tīkls, bet gan tas, kas tajā tīklā ir iekšā. Tad jau skatīsimies, kā tas attīstīsies. No akcionāru viedokļa ir jāskatās, cik ir lietderīgi, ka to pašu akcionāru īpašumā ir divi uzņēmumi, kas praktiski nodarbojas ar vienu un to pašu.
Vai jūs runājat par TeliaSonera?
Arī Latvijas valsti. Tieši caur vairākiem uzņēmumiem pēc būtības valstij ir 51% LMT, TeliaSonera ir tikai 49 procenti.
Faktiski iznāk, ka vienādu īpašnieku uzņēmumi sāk konkurēt?
Mēs jau konkurējam. Tas, ka LMT iet televīzijā, tie ir divi uzņēmumi, kas dara vienu un to pašu. Akcionāriem ir jādomā, vai tas ir pareizi un kāpēc vispār ir vajadzīgs.
Vai Latvijas izglītības sistēma sagatavo jūsu nozarei pietiekami daudz kvalificētu darbinieku?
Telekomunikācijās - jā, esam daudz strādājuši, lai tas tā būtu, gan ar RTU, gan vidējām speciālajām mācību iestādēm. Kas attiecas uz IT un programmēšanu, tur situācija ir smaga, jo tur konkurējam par jauniešiem globālā līmenī, tur cenas aug straujāk par piedāvājumu. IT jomā patiesībā ir cilvēkresursu deficīts.
Ja runā par valsts ekonomisko politiku, vai šobrīd tā ir pietiekama valsts uzņēmējdarbības attīstībai?
Vienmēr jau gribas vairāk. Man konkrēti ir divas lietas svarīgas - nodokļu politika ir viena. Protams, lielākā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzskatu, ka mums ir pārāk augstas likmes, bet ir arī nesabalansēts sociālais budžets, pārāk mazs strādājošo skaits, pārāk daudz pensionāru. Jāmeklē veidi, kā situāciju mainīt. Esmu dzirdējis, ka ir valdībā vēlme pārskatīt šo te pieņemto IIN likmes samazinājumu. Uz to mēs tomēr gribētu pastāvēt, un var runāt par sociālā nodokļa griestu noteikšanu. Tas risinātu ārkārtīgi lielo pabalstu problēmu. Dažiem šķiet negodīgi, ka cilvēks saņem lielus pabalstus, jo nav šo te griestu, kas noteikti.
Vēl ir nodarbinātība. Mēs strādājam mainīgā vidē, un ir svarīgi, lai uzņēmums var elastīgi nodarbināt strādājošos. Tad, kad vajag, mēs varam tos pieņemt, kad nevajag, lai varam tikt no viņiem vaļā. Esošā likumdošana un Valsts darba inspekcijas prakse šajā jomā ir skarba, un tas kavē uzņēmuma konkurētspēju. Mums ir svarīgi, lai cilvēks var strādāt dažādas darba stundas, kad viņam tas ir izdevīgi. Piemēram, studentiem un jauniešiem, lai viņiem nav nefleksibli darba līgumi.
Vai ar arodbiedrību jums ir problēmas?
Pašlaik ir līdzsvars, bet, protams, problēma ir arodbiedrības eksistences būtībā. Jo tās mērķis ir izspiest labākus nosacījumus darbiniekiem. Lielā mērā arodbiedrība ir tāda pagātnes atlieka, līdz ar to tas vairs nav tik aktuāli.
Vai uzskatāt, ka arī pasaulē tā ir pagātnes palieka, vai tikai Latvijā?
Ja skatāmies reģionos, kur strauji attīstās ekonomika, tā ir ASV un Āzija, tad tur šo arodbiedrību faktiski nav. Tā ir sociālistiskās Eiropas palieka.
Jūs šobrīd esat ļoti buržuāzisks. Bet kādā veidā jūs domājat risināt attiecības ar darbinieku?
Labākie darbinieki arodbiedrībās parasti nestājas, līdz ar to, ja tu labi strādā, nekas tāds nav vajadzīgs, jo pēc labiem darbiniekiem stāv rindā. Mēs savā uzņēmumā paši ļoti rūpējamies par tiem, kas mums vajadzīgi.
Vai krīze ir beigusies, iedzīvotāju maksātspēja aug?
Maksātspēja aug, bet tās izmaksas, ko iedzīvotāji saņem, arī pieaug. Tie siltumrēķini, ko mēs redzam, kā tas ietekmē viņu maksātspēju. Tad mēs redzam brīvo elektrības tirgu, kas pieaudzēs cenas.
Paskaidrojiet paradoksu. Klasiskais liberālisms māca, ka, atverot tirgu, cena krīt. Kāpēc ar elektrību iznāk pilnīgi otrādi?
Tāpēc, ka mums ir mazs tirgus. Sadalīt šādā tirgū Latvenergo vairākos uzņēmumos, kur tikai viens elektrības ģenerators, nav konkurences, tas nozīmē - pieaudzējot administratīvās izmaksas.
Tātad tā ir kļūda?
Tā, protams, ir kļūda. Tirgus bija jāatstāj slēgts un regulēts. Latvenergo un visa enerģētikas politikas būtība būtu nodrošināt maksimāli zemu elektroenerģijas cenu patērētājam. Tas ir viņu vienīgais tirgus. Mēs nevaram tik mazā tirgū radīt atvērto tirgu.
Vai tūliņ ar gāzi neiebrauksim līdzīgā pasākumā?
Neesmu šo jautājumu analizējis. Tur, kur mēs iebrauksim, ir tā obligātā iepirkuma komponente, kas nākamgad atkal palielināsies par 40 procentiem. Šogad tā neplānoti palielinājās divreiz vairāk, nekā mums solīja, un nākamgad atkal. Tā ir pagātnes kļūda, un valdībai ir jārīkojas nevis ar mīkstiem līdzekļiem, kā tā ir to sākusi darīt, bet gan radikāli. Atceļot un meklējot finansējumu citādāk. Jo tur ir pieņemts kļūdains lēmums uz kļūdainiem pieņēmumiem. Un šis lēmums ir jāatceļ. Latvijas bizness nevar pacelt papildus 200 miljonus latu rēķinu gadā.
Vai, neatrisinot šo problēmu, šī runa par industrializāciju nav tāda tukša skaņa?
Ja šo jautājumu par obligātā iepirkuma komponenti nerisinās, tas būs būtisks trieciens visiem ražotājiem, kuri strādā ar eksportu. Otrkārt, tas būs dramatisks cenu pieaugums visiem, kas strādā iekšējā tirgū. Jutājums ir jārisina radikāli, nevis tā, lai kādu neaizvainotu. Šeit notiek negodīga līdzekļu pārdale no visiem, kas strādā biznesā, uz šiem te papīra komersantiem, kas uzbūvējuši koģenerācijas stacijas, daļa kuru pārsvarā ir fiktīvas.
Mums ir Eiropas 20-20-20 projekts par atjaunojamo enerģiju, kas ir jāpilda.
Mēs nevaram pildīt to, ko nevaram pacelt. Kāpēc tas ir jādara? Kiprā, teiksim, meklē elastīgus risinājumus, ja ir ziepes. Te ir valdībai jāraugās plašāk.
Vai jūs esat optimists attiecībā uz Latvijas ekonomisko izrāvienu, par ko mēs runājam?
Domāju, ka reģionā, kurā mēs atrodamies, izrāviens tehniski nav iespējams. Kopumā Eiropa pašlaik stagnē. Un, ja tā notiek, mums īsti nav kur pārdot savus eksporta produktus. Bet Latvijā ir ļoti uzņēmīgi cilvēki, kas spēj pielāgoties, ir nelieli uzņēmumi, kas var pielāgoties. Līdz ar to esmu optimists. Bet, lai sauktu to par kaut kādu izrāvienu, tas būtu populistiski. Katrs panākums ir rūpīga un ilga darba rezultāts. Izrāviens var notikt laimīgu apstākļu sakritības dēļ. Es pašlaik tos apstākļus neredzu. Ir rūpīgi un kārtīgi jāstrādā, lai varētu šo soli veikt.