Pat trūkst vietu
Kā Dienai stāsta NMPD pārstāve Inga Vītola, kopš pirmdienas nopietnas traumas guvuši 83 cilvēki, no kuriem lielākā daļa - otrdien, kad apledojumus uz ietvēm bijis vislielākais. Traumas, pakrītot uz slidenajām ietvēm un ielām, guvuši cilvēki vecumā no 12 līdz 85 gadiem, vairumā gadījumu cietušas sievietes. Krītot gūti roku un kāju lūzumi, plecu traumas, kā arī atsevišķos gadījumos - galvas traumas, trim cilvēkiem bijušas aizdomas par mugurkaula skriemeļu bojājumu. Nav trūcis cietušo, kam no māju jumtiem kritis virsū ledus vai sniegs. I. Vītola gan atzīmē - NMPD uzmanībā nonāk tikai smagāk cietušie cilvēki, daudzi uz slimnīcām dodas paši vai tos aizved tuvinieki.
Cilvēku pieplūdumu ziemas traumu dēļ nejūt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tās pārstāve Inguna Potetinova atzīmē, ka pie viņiem NMPD ved pacientus tikai smagā stāvoklī, piemēram, pēc avārijām vai kritiena no augstuma, citādas traumas guvušie galvenokārt nonāk Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā vai Rīgas 2. slimnīcā. Tur cilvēku pieplūdumu jūt. Jau iepriekš izskanējis, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā jau sāk trūkt vietu palātās. Pacientus izvieto gaiteņos, bet tos, kuri jūtas labāk, cenšas pēc iespējas ātrāk izrakstīt.
Darbs apdrošinātājiem
Lai gan joprojām apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem Latvijas iedzīvotāju vidū nav ļoti populāra, darba šajā nedēļā netrūkst arī apdrošināšanas firmām. BTA Baltic Insurance Company (BTA) pārstāve Agnese Grīnberga Dienai pastāstīja, ka šīs nedēļas pirmajās trīs dienās ir saņemts par 25% vairāk pieteikumu par traumām. Daļai cilvēku ir tikai sasitumi, bet daudziem ir nopietnākas traumas, piemēram, smadzeņu satricinājums, kaulu lūzumi, meniska plīsumi. Janvārī vien par dažādām traumām BTA apdrošināšanas atlīdzībās jau izmaksājusi 134 tūkstošus eiro.
Arī a/s Swedbank saņem izteikti daudz pieteikumu par traumām, kas saistītas ar laikapstākļiem, taču kopējais pieteikumu skaits nav palielinājies, Dienai stāsta Swedbank pārstāve Vineta Savicka. Ziemas traumas, kuras galvenokārt saistītas ar paslīdēšanu, ir trešdaļā gadījumu. Savukārt If apdrošināšanas personu risku produktu vadītāja Dagnija Rutka atzīmē, ka parasti cilvēkiem svarīgākais ir vispirms atkopties pēc traumas un tikai tad tiek domāts par atlīdzības pieteikšanu apdrošinātājam. Līdz ar to atlīdzības pieteikumi tiks saņemti tuvāko mēnešu laikā. Parasti tas notiek no janvāra līdz pat martam.
Vispārējās tendences Latvijā rāda, ka nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises cilvēki izvēlas aizvien vairāk, tajā pašā laikā sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes, ar ko šīs polises atšķiras no veselības apdrošināšanas. Swedbank pakalpojuma popularitāte, kopš dzīvības apdrošināšanai tika pievienota iespēja ietvert līgumā arī traumu risku, pieaugusi trīs reizes.
Administratīvi soda
Ja cilvēks uz ietvēm guvis traumas, klusēt nevajadzētu. Rīgas domes (RD) pārstāvis Uģis Vidauskis atzīmē, ka šogad janvārī RD Administratīvā inspekcija un pašvaldības policija ir uzrakstījusi vairāk nekā 500 protokolu par laikus nenotīrītām gājēju ietvēm un ēku jumtiem. No tiem 141 pārkāpums konstatēts šīs nedēļas sākumā. Puse no tiem - Vecrīgā.
Ņemot vērā laikapstākļus, šajās dienās situācija tiek kontrolēta pastiprināti, jo īpašniekiem ir pienākums laikus rūpēties par ietvju un jumtu attīrīšanu no apledojuma. Ja tas nav darīts, sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, juridiskām personām - pat 1400 eiro. Domē uzsver - ja iedzīvotājiem rodas zaudējumi netīrītu ietvju vai māju jumtu dēļ, viņi var vērsties pret apsaimniekotājiem civiltiesiskā ceļā. Par negadījumiem nekavējoties jāziņo arī RD Administratīvajai inspekcijai vai pašvaldības policijai.