Kā nolēmi kļūt par mākslinieku cirkā?
Mana vecmāmiņa savulaik strādāja par cirka mākslinieci. Tētis ir jūrnieks, mamma - daktere. Vecāki uzskatīja, ka cirkā darbs ir grūts un nepraktisks, tādēļ izvēlējās citas profesijas. Pabeidzu Pēterburgas Teātra mākslas akadēmiju ar virzienu cirka mākslinieks. Diplomdarbs man bija numurs ar mazajiem dzīvniekiem - žurciņām, pelēm, lapsām un tā tālāk. Pēc pāris gadiem pie manis nonāca pantera, ar kuru kopā strādājam jau 16 gadu.
No kurienes ir dzīvnieki?
Ņemam dzīvnieku mazuļus no zoodārziem Krievijā, bet nesen mazuļi piedzima mūsu pumai! Kamēr mazi, zvēriņi dzīvo kopā ar mums mājās, kļūstam viņiem par otru mammu un tēti, veidojam ģimeniskas attiecības.
Kādas rakstura īpašības nepieciešamas cilvēkam, lai veiksmīgi iemācītu trikus dzīvniekiem?
Tas ir kā darbs ar bērniem, galvenais - mīlestība un pacietība. Mēdz gadīties - tu skaidro vienu, otru reizi, bet zvērs nesaprot, gribas viņu iepērt, bet to nedrīkst darīt! Jo nervozāks pats būsi, jo grūtāk strādāt. Arī cirka zvēri jūt garastāvokli, tāpat kā jūsu mājdzīvnieki saprot, ja pārnākat mājās noguris vai dusmīgs.
Lielākā daļa tavu dzīvnieku ir plēsēji. Nav bijis bail?
Dresētājam jāsaprot robeža, kuru nedrīkst pārkāpt. Ja zvērs neadekvāti uzvedas, viņam vai nu sāp kaut kas, vai kā citādi dzīvnieks jūtas slikti - viņš taču nemāk pastāstīt, tāpēc cilvēkam jāvēro un pēc reakcijām jāmēģina noteikt, kas par vainu. Lai mācītu zvēram trikus, viņš jānomierina un tikai tad ar viņu drīkst strādāt.
Dresētājam obligāti jāmācās zoopsiholoģija. Šī zinātne ir relatīvi jauna, tā strauji attīstās. Daudziem ir aizspriedumi, ka, dresējot zvērus, pret tiem tiek lietota agresija. Tā nav, vismaz mūsdienās! Izmantojam gaismas, skaņas komandas, pamielojam ar kādu gardumu.
Vai atšķiras, kas patīk bērniem un kas - pieaugušajiem?
Jā, esmu ievērojis - bērni un pieaugušie atšķirīgi uztver trikus ar zvēriem. Bērniem patīk paši zvēriņi. Vecākiem ir adrenalīns, jo viņi saprot redzēto situāciju bīstamību. Man uzstājoties ir ļoti svarīga skatītāju labvēlība. Cirka māksla nefiksējas kā kino, katru reizi priekšnesumā ir nianses iekšējās sajūtās, kaut arī triki ir vieni un tie paši.