Pēc drošības garantiju apliecināšanas Baltijas valstīm sekoja ministra komentāri par to, ka Krievija pēdējā laikā uzsākusi aktīvu bruņošanos, lai modernizētu pēdējo divu dekāžu laikā novecojušo militārtehniku. Līdzīgas bažas izteicis Zviedrijas premjerministra vietnieks Jans Bjorklunds, aicinot palielināt valsts aizsardzības budžetu.
«Negribu apgalvot, ka viņi šobrīd būtu drauds, taču tā ir pirmā reize kopš aukstā kara, kad krievi ievērojami bruņojas,» J. Bjorklunds uzsvēra laikrakstam Svenska Dagbladet. Taču ārlietu ministrs K. Bilts, kurš neatbalsta budžeta palielināšanu, mierināja: «Pat tad, ja Krievija bruņojas, tas nav tādā līmenī, kāds bija Padomju Savienības laikā.»
Zviedrija jau agrāk apliecinājusi gatavību aizstāvēt Baltijas valstis, ja būtu tāda nepieciešamība. 2009. gadā Zviedrija lēma mainīt savu aizsardzības politiku, uzsvaru no miera veicināšanas tālākos pasaules nostūros nomainot pret aizsardzību un drošību arī kaimiņos.