Jau gadiem ES finansiālais pienesums ir sekmējis Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet šoruden Covid-19 krīzes laikā "ir runa ne tikai par ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, bet arī par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu", situāciju raksturo EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele un skaidro: "Runājot par ES daudzgadu budžetu, jāuzsver, ka EP iestājas par pietiekamu finansējumu tādām ES pamatprogrammām kā, piemēram, Erasmus. Savukārt saistībā ar Eiropas atveseļošanas plānu jānorāda, ka EP deputāti jau ir atbalstījuši grozījumus tā dēvētajā pašu resursu sistēmā, un šis lēmums ļaus ES aizņemties atveseļošanās plāna finansēšanai nepieciešamos 750 miljardus eiro."
Diskusija par tiesiskuma nozīmi
Šoruden visai aktuāla ir "diskusija par to, vai ES naudas ieguldīšanai jābūt saistītai ar tiesiskuma ievērošanu katrā konkrētajā dalībvalstī", informē Rībele. Pagājušajā nedēļā aģentūra LETA vēstīja, ka "ES dalībvalstis EP ceturtdien vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu". Te jāpiebilst, ka ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauja, kas oktobrī tika veikta pēc EP iniciatīvas, rāda – 77% respondentu visā ES un 75% respondentu tieši mūsu valstī "atbalsta ieceri ES līdzekļus dalībvalstīm piešķirt tikai tad, ja to valdības īsteno tiesiskuma un demokrātijas principus".
EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (Nacionālā apvienība/Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) situāciju komentē šādi: "Ne tikai tāpēc, ka mūsu grupā – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā – ir ietekmīgā Polijas partija Likums un taisnīgums, bet arī tāpēc, ka neviens netaisās atcelt Eiropas līguma 7. pantu, kas ļauj no dalībvalstīm prasīt likuma varas ievērošanu, es uzskatu, ka situācija nav viennozīmīga. Ideja, kas parādījusies no ES populistiskajiem kreisajiem, kā arī no centriskajiem politiskajiem spēkiem – sasaistīt naudas piešķiršanu konkrētām ES dalībvalstīm ar to valdību īstenoto politiku, – realitātē nestrādās."
Runājot par tiesiskuma neievērošanu, "parasti tiek domātas Polijas un Ungārijas valdības, un, būsim atklāti, neviens neskatās, piemēram, uz Spānijas gadījumu vai vēl uz kādu citu gadījumu. Taču nav iedomājama tāda situācija – Polija vai Ungārija līdz ar Eiropas atjaunošanas plāna naudas saņemšanu uzņemas saistības daudzu gadu garumā, bet no Briseles puses tiek sodīta. Ja stātos spēkā tāda EP pozīcija, ka, piemēram, Polijas valdību sodītu, nedodot naudu, par kuru Polijas valdība pati ir galvojusi, tad Polijas valdībai tomēr būtu pienākums līdz gala saņēmējiem Polijā šo naudu novirzīt. Ja tiek pieļauts, ka EP pasaka – "mēs no Briseles naudu uz Varšavu nepārskaitīsim, bet jums, Varšavā, ir pienākums visas saistības izpildīt", tad tās ir vispār nereālas domas. Nav iedomājams, kā piespiedīs Polijas valdību juridiski neskaidros apstākļos izdarīt savas valsts budžetā grozījumus, lai varētu nosegt saistības, piemēram, pret Polijas nevalstiskajām organizācijām tādā situācijā, kad Brisele naudu nav iedevusi. Tās ir absurdas domas, kas raksturo populismu EP zaļajā-kreisajā flangā," savu viedokli pamato Zīle.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!