Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Rimšēvičs: Eirozona ir stabila; Latvijai tajā jāiestājas

Pats sliktākais eirozonai varētu būt jau aiz muguras, intervijā žurnālam Lietišķā Diena norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

"Man gan gribētos teikt, ka pats sliktākais eirozonai jau ir aiz muguras, Eiropa lēnām sāk atveseļoties - ir apjautusi kļūdas, visu valstu valdības ir nobažījušās, mazina izdevumus. Es domāju, ka Eiropa kļūs veselīgāka, un tas dos mums iespēju 2014. gadā iestāties eirozonā," akcentē centrālās bankas vadītājs.

Rimšēvičs nepiekrīt atsevišķu ekspertu teiktajam, ka eirozona ir sagaidījusi savu norieta brīdi un jautājums ir vien par to, cik ilgā laikā šī monetārā savienība beigsies. Centrālās bankas vadītājs uzskata, ka cilvēki, kuri nāk klajā ar šādiem paziņojumiem, vēlas gūt popularitāti un piesaistīt uzmanību.

"Tādas prognozes izskan jau vismaz 2-3 gadus, un mēs redzam, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek, ka eiro ir un paliek viena no vadošajām pasaules valūtām. Nevienam nopietnam ekonomistam par to, ka eiro nekas slikts šobrīd nedraud, nerodas šaubas," skaidro Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsver, ka Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir ļoti reāla. Valdība ir darījusi visu iespējamo, lai šis mērķis būtu sasniedzams. Šī ir pirmā valdība, kas ir skaidri definējusi savā deklarācijā, ka viens no galvenajiem ekonomikas mērķiem un pamatnostādnēm ir eiro ieviešana, un tiek darīts viss, lai šo mērķi sasniegtu.

Tai pašā laikā Rimšēvičs atzīst - nav izslēgta situācija, ka Latvija noteiktajā laikā ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus, bet durvis uz eirozonu vienalga paliek aizvērtas. Latvijai priekšā būs tāds pat uzdevums kā igauņiem - pārliecināt Eiropas vadošās amatpersonas un institūcijas, ka būsim pilnvērtīgi eiro kluba biedri, spēsim bez citu pamudinājumiem īstenot sabalansēta budžeta politiku, parādu samazināšanas politiku.

Komentējot viedokli, ka Latvijai nevajag steigties ar iestāšanos eirozonā, nogaidot, ar ko beigsies tā dēvētā parādu krīze, Rimšēvičs skaidro, ka atsevišķu eirozonas valstu atkopšanās var ilgt daudzus gadus un Latvija nevar atļauties gaidīt desmit vai 15 gadus.

"Bez eiro nevajadzīgi pārmaksāsim par parādu un secen ies tās iespējas valstī pieaudzēt labklājību, ko dod kopīga valūta. Tās ir lietas, ko mums ir nepieciešams šobrīd pašiem skaidri saprast, - eirozona ir stabila, problēmas ir dažām valstīm. Mazām ekonomikām ar fiksētu valūtas kursu - Latvija ir viena no tām, kur pie dažādām svārstībām pasaulē tiek izteikti dažādi prātojumi un spekulācijas, - vajadzētu sekot to Eiropas Savienības valstu piemēram, kas jau ir pieņēmušas lēmumu par iestāju eirozonā," akcentē centrālās bankas vadītājs.

"Cilvēki bieži vien bažījas, jautā, vai, iestājoties eirozonā, mēs neapdraudam savu nākotni. Mana atbilde ir pilnīgi pretēja - iestājoties eirozonā, mēs tiekam uzaicināti pie lielā sarunu galda, kur tiek lemti jautājumi, kur bieži vien izšķiras - Latvijai saņemt vairāk naudas struktūrfondu veidā, kādas būs procentlikmes Eiropā, kas ietekmē arī mūs, un tamlīdzīgas lietas."

Turklāt gadījumā, ja nākotnē notiks eirozonas šķelšanās, Latvija ar savu sabalansēto budžetu un salīdzinoši nelielo ārējo parādu noteikti varētu kļūt par veselīgās eirozonas daļu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses