Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gaidāms dzīves dārdzības pieaugums

Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā, un līdz ar to ir radījušas piesardzīgas cerības par atveseļošanās sākumu šajā gadā. Tomēr procesam, kurš bija saistīts ar naudas ieguldījumiem, gan tiešā veidā subsidējot projektus un darba vietas, gan uzturot maigu monetāro politiku un iepludinot vērtspapīru tirgos triljoniem dolāru un eiro, ir arī otra medaļas puse. Tā saistīta ar finanšu aktīvu, tostarp preču biržā tirgoto izejvielu, sadārdzināšanos.

Vienlaikus naudas injekcijas veicinājušas arī pieprasījumu, ļaujot rūpniekiem savu produkciju realizēt aizvien dārgāk. Abu šo faktoru ietekmē tiek radīts jauns inflācijas aizmetnis, kas dažiem var ļaut vairāk nopelnīt un maksāt lielākas algas, taču citiem, kuru ienākumi kritušies, var nākties savilkt ciešāk jostas. Kā stāsta SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, globālā fiskālā stimula pasākumu apjoms ir aptuveni 12,5 triljoni ASV dolāru (ap 10,25 triljoniem eiro), kas ir apmēram piecas reizes lielāks nekā 2008.–2009. gada finanšu krīzes laikā. 

''Šoreiz vairāk naudas ticis tieši mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Paredzams, ka ietekme uz pieprasījumu kļūs redzama, tiklīdz tiks mazināti Covid-19 ierobežojumi,'' spriež tautsaimniecības eksperts.

Viņaprāt, inflācijas atjaunošanās būtu loģiskas ekonomikas stabilizācijas un monetārās ekspansijas sekas.

Runājot globālā kontekstā, eksperts teic, ka ASV prognozē gada inflāciju nedaudz virs 2%, bet eirozona – nedaudz vairāk par 1%. ''Tas joprojām ir zems līmenis. Taču inflācijas kāpums radīs jautājumus ekonomikai un arī finanšu sistēmai par to, kāds ir ilgtspējīgs parāda līmenis un kādi ir daudzu aktīvu novērtējumi, piemēram, akciju un mājokļu cenas,'' pasaules norises ieskicē Gašpuitis. 

Ekonomists izsaka viedokli, ka Covid-19 krīze ir radījusi acīmredzamu nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu, galvenokārt pakalpojumu jomā. Eksperts skaidro, ka parasti šāda situācija samazina algas un cenas un tādējādi sarūk arī kopējais inflācijas spiediens. Tomēr divi faktori padara situāciju izaicinošu. Pirmkārt, kopējie ekonomiskās izaugsmes dati ir pakļauti lielai nenoteiktībai. Otrkārt, pieaug digitalizācija un attālinātais darbs, kas aktualizē jautājumu par jaunā piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, ekonomisko procesu ietekmi vērtē SEB bankas eksperts.


Pārdod dārgāk

Globālās sadārdzināšanās process novērojams arī Latvijā. Pie mums vērojams visai straujš ražotāju cenu pieauguma temps. Tā gan vērtējama kā laba zīme, jo norāda uz to, ka rūpniecības uzņēmumiem ir iespēja kāpināt savu preču realizācijas cenas un līdz ar to saražoto produkciju pārdot izdevīgāk. Ražotāju cenu kāpumu gan var ietekmēt izejvielu sadārdzināšanās. Tiesa, vairumā gadījumu šis process norit vienlaikus ar ekonomiskās konjunktūras uzlabošanos, līdz ar to ieguvēji ir gan tie, kas ražo izejvielas, gan tie, kas tās tālāk pārstrādā. 

Runājot par Latviju, kopš pagājušā gada rudens attiecībā uz ražotāju cenu izmaiņām vērojama visai pievilcīga dinamika. Proti, vēl pērn septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada viršu mēnesi ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā bija samazinājušās par 0,8%, savukārt jau šā gada janvārī fiksēts 1,5% kāpums, ja salīdzinām cenu līmeni ar pērnā gada pirmo mēnesi. Mēnesi iepriekš – decembrī – apstrādes rūpniecības uzņēmumi savu produkciju, rēķinot gada izteiksmē, bija realizējuši vidēji par 1% dārgāk. 

Ņemot vērā pašreizējo dinamiku, nevar izslēgt, ka ražotāju cenu pieauguma temps turpinās augt, un tas ir viens no nepārprotamiem signāliem kopējā inflācijas līmeņa pieaugumam gan pasaulē, gan tepat, Latvijā.

Attiecībā uz pasauli jāpiemin, ka kopš minētā septembra eksportētajai produkcijai ražotāju cenu kāpuma temps apstrādes rūpniecībā bijis straujāks un janvārī tas gada izteiksmē sasniedza 1,7%. 

Komentējot situāciju, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka pasaules un arī tieši Latvijas ekonomikas atkopšanās no Covid-19 krīzes bijusi straujāka, nekā gaidīts, it īpaši preču segmentos, un arī Covid-19 otrā viļņa negatīvā ietekme uz ekonomiku bijusi būtiski mazāka nekā pērn pavasarī. ''Pasaules ekonomikā šobrīd izjūtam pagājušā gada ražošanas pārrāvumu sekas. Pieprasījums ir atkopies straujāk, nekā gaidīts, un patēriņa struktūra ir mainījusies no pakalpojumiem uz precēm. Tas būtiski samazinājis daudzu preču un izejvielu krājumus, un šobrīd nepieciešams ne tikai apmierināt pieprasījumu, bet arī atjaunot krājumu līmeni,''  skaidro tautsaimniecības eksperts. 

Viņaprāt, minētās norises izpaužas arī iepriecinošajos Latvijas eksporta un rūpniecības datos, un tas noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ pēdējos mēnešos pasaulē strauji augušas industriālo metālu, kokmateriālu, pārtikas un energoresursu, kā arī transporta pārvadājumu cenas. Papildus tam resursu cenu kāpumu pasaulē veicina arī bažas par to, vai apjomīgie monetārie un fiskālie stimulēšanas pasākumi neizraisīs inflācijas kāpumu ilgākā termiņā, piebilst  Āboliņš.


Procesu neizbēgamība

Raksturojot potenciālās tendences, Āboliņš izsaka viedokli, ka īstermiņa patēriņa cenu inflācijas kāpums Latvijā ir neizbēgams. ''Dažādu resursu cenas pasaulē pēdējos mēnešos augušas, un tuvākajos mēnešos gada pieauguma tempos būs liels bāzes efekts salīdzinājumā ar pērnā gada pavasari. Būtiskāks jautājums ir – vai šim cenu kāpumam sekos noturīgāka inflācija? Pagaidām uz to ir grūti atbildēt. Iekšējā cenu inflācija Latvijā pagaidām ir zemā līmenī un pakalpojumu cenu pieaugums šobrīd tikai nedaudz pārsniedz 1% gadā,'' vērtē Citadeles eksperts.  

Runājot par lokālajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem, Āboliņš teic, ka bezdarba pieaugums šogad bremzēs algu kāpumu un tādēļ straujam pakalpojumu cenu kāpumam šobrīd nav pamata.

''Latvijā pēdējo nedēļu laikā pieņemti jauni ekonomikas atbalsta pasākumi, un pērn būtiski auguši mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās, kas varētu veicināt straujāku cenu kāpumu brīdī, kad būs iespējams atjaunot pakalpojumu nozaru darbību,'' komentē Citadeles ekonomists. 

Inflācijas pieauguma aizmetņus ieskicē arī Gašpuitis un prognozē, ka ''tuvākajos mēnešos gaidāms inflācijas uzplaiksnījums''.


Arī Latvijas veikalos

Norises pasaules preču biržās nav metušas līkumu arī Latvijas iedzīvotāju makiem. Sadārdzinājums vai cenu kritums atspoguļojas arī Latvijas veikalu plauktu cenrāžos. 

Kā stāsta Rimi Latvia Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms, vislielākā ietekmē uz cenām ir situācijām, kad kādi no pasaules tirgiem tiek aizvērti vai otrādi – tiek atvērtas papildu iespējas. ''Šādos gadījumos var veidoties produktu pārpalikumi, līdz ar ko cenas mazinās, vai otrādi, veidojas produktu deficīts un cenas paaugstinās. Tāpat cenu veidošanos ietekmē ne tikai produktu izejvielas, to var ietekmēt arī citi kritēriji, piemēram, cenu pieaugumus graudaugiem, kas ir lauksaimniecības dzīvnieku barība, līdz ar ko cenu svārstības ir jūtamas arī pašam gaļas produktam,'' skaidro tirdzniecības eksperts.

Pēc viņa teiktā, pēdējo trīs mēnešu laikā biržās par aptuveni 10% auga cenas cūkgaļai, tāpat pasaules biržās tiek prognozētas cenu svārstības 8–12% apmērā putnu gaļai, kas skaidrojams gan ar barības cenu kāpumu, gan ar putnu gripas izplatību Eiropā un papildu drošības nosacījumiem.

Blūms skaidro, ka Latvijā audzētas gaļas cenu kāpumi pasaules biržā būtiski neietekmē, ja šī gaļa audzēta Latvijas tirgum. Savukārt, ja ražotājs eksportē savus produktus, tad pasaules biržas ietekmē arī Latvijas tirgu.

Top komentāri

gf
g
''....'Šoreiz vairāk naudas ticis tieši mājsaimniecībām spriež tautsaimniecības eksperts....'' - Lai tas gaišpautis pasaka to man acīs!
uu
u
Nupat jau vairs nekas nebaida.
Miķelis Silakrodzenieks
M
Atkal bada dzegūzes dziesma tiek celta ārā no galda atvilknes...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Grūts darbs, bet pievilcīgs un košs rezultāts(1)

Kā gribas pasteidzināt pavasara atnākšanu! Uzņēmuma Ints&Co siltumnīcās tas jau gan rit pilnā sparā. Gaisā virmo ziedu aromāts, un, kad pretī veras atraitnīšu dažādie ''ģīmīši'', dvēse...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses