"Bijām pieraduši uzskatīt, ka laba karjera ir profesija mūža garumā un nepārtraukts kāpiens augšup. Tā vairs nebūs. Jāpieņem, ka lielu daļu līdzšinējo rutīnas darbu aizstās roboti, bet demogrāfijas izmaiņu dēļ mums darba tirgū visiem nāksies strādāt 50 gadus. Tas nozīmē, ka dzīves laikā, iespējams, vismaz 3–4 reizes nāksies mainīt profesiju un nepārtraukti apgūt jaunas prasmes. Turklāt mācīties jāsāk jau tagad, nevis sagaidot brīdi, kad esi ārā no darba tirgus," viņa norāda.
Tāpat darba tirgū arvien nepieciešamākas kļūst jaunas, līdz šim neeksistējušas profesijas, it īpaši saistībā ar jaunajām tehnoloģijām – robotu treneri, lielo datu zinātnieki, lietotāju pieredzes dizaineri utt. To apguve šobrīd nereti vēl nav iespējama formālās izglītības iestādēs, bet ir atkarīga no paša cilvēka prasmes mācīties un gatavības to darīt. Līdz ar to arī uzņēmumi meklē darbiniekus, kas ne vien ir apguvuši jaunās profesionālās zināšanas, bet arī ir orientēti uz nepārtrauktu izaugsmi un jaunu lietu apguvi.
"Rītdienas neizglītotais būs nevis tas, kurš nav iemācījies lasīt, bet gan tas, kurš nav iemācījies mācīties," komentē arī organizāciju psihologs un treneris Uldis Pāvuls, uzsverot, ka prasme mācīties un spēja pašam savu mācību procesu organizēt šībrīža darba tirgū ir viena no atslēgas prasmēm, kurā ikvienam ir vērts investēt. Darba intervijās sastopamie jautājumi rāda, ka jāmāk arī novērtēt savu māku mācīties: kā jūs mācītos lietas, par ko nav informācijas? Kādi ir jūsu mācīšanās mērķi un plāns? Kādas mācību metodes jums ir vispiemērotākās? Kādi ir šķēršļi, lai jūs mācītos, un kāds būtu plāns, kā tos novērst?
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!