Lai gan Latvija lielāko daļu vīnogu vīnu importē, tomēr mūsu valsts ir arī ievērojama vīnogu vīna eksportētāja. Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika liecina, ka 2023. gadā pēc ienākumiem no vīna eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 11. vietā pasaulē.
Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Viena no Latvijas specializācijām ir importēt alkoholiskos dzērienus lielos tilpumos (mucās un cisternās), bet eksportēt pudelēs pildītus alkoholiskos dzērienus.
Dzer tikai turīgie
Tradicionāli Latvijā vīnogu vīnus importēja. Līdz XXI gadsimtam nebija selekcionētu, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu vīnogu šķirņu. No XV gadsimta līdz XVII gadsimtam Ventspils, Sabiles, Kandavas un Talsu apkārtnē notika mēģinājumi sākt vīnogu audzēšanu, tomēr paliekošas sekas šie mēģinājumi neatstāja.
No XVIII gadsimta sākuma līdz pat 1937. gadam, kad tika izveidots Sabiles Vīna kalna vīnogulājs, Latvijas teritorijā vīnogas neaudzēja. Latvija ražoja un eksportēja alu, degvīnu un etilspirtu, taču vīnogu vīnus importēja. Tāpēc tie bija dārgāki par vietējās izcelsmes dzērieniem un bija pieejami tikai bagātākajiem iedzīvotājiem. XV gadsimtā Latvija ieveda tikai dārgos vīnus, bet Rīgā vispopulārākā šķirne bija reinvīns (Feodālā Rīga. Rīga: Zinātne, 1978, 78. lpp.).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 9. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00