Plašu ažiotāžu raisījušas Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas autoratlīdzību sistēmā.
Jā, publika, neiedziļinoties būtībā, uztvēra, ka beigšoties iespēja izmaksāt autoratlīdzības. Taču tas paradokss ir tajā, ka liela tiesa šo tā saucamo autorlīgumu tiek slēgti, teiksim tā, ne pārāk likumīgi – ja nav autortiesību objekta, tad nav arī pamata slēgt autortiesību līgumu. Kā autortiesību likums to nosaka, objektam jābūt citiem uztveramā, "taustāmā" formā. Ja spēlē muzikants ballītē ģitāru, muzikantam tur ar autortiesībām nav nekāda sakara, izņemot citas personas – mūzikas autora – tiesības, kuras izmanto, izpildot skaņdarbu, bet tās ir cita cilvēka tiesības – tiesības izpildītās mūzikas autoram saņemt atlīdzību par darba izmantošanu. Autoru tiesības tiek administrētas kolektīvi. Latvijā caur AKKA/LAA.
Uz blakustiesībām bieži atsaucas, slēdzot līgumus.
Blakustiesības darbojas mūzikā tikai tad, kad ir jau veikts ieraksts mehāniskajā nesējā, proti, kad autordarbu atskaņo, pašam izpildītājam neesot klāt. Teiksim, es esmu iespēlējis kaut kādu skaņdarbu studijā, tas skan radio, es tur neesmu klāt, bet mans ieguldījums tur tiek izmantots.
Es brīnos, ka tik ilgu laiku tas tā ir gājis. No 2018. gada 1. janvāra, kad izmaiņas autorlīgumu izmantošanā stājās spēkā, visu šo posmu ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), ne kāds cits nav pievērsis uzmanību tam, ka daudzi autoratlīdzības līgumi faktiski nav slēgti likumīgi.
Tātad jūs vēršaties pret lielu daļu autoratlīdzību saņēmēju?
Tā, protams, sanāk. Bet mēs jau zinām, ka autoratlīdzības līgumi tika slēgti ar sportistiem un skaņu režisoriem, un ar ko tik vēl ne. Dominējošā daļa no visa apjoma, kā dažādi individuālie darbi tiek noformēti, ir tieši ar autoratlīdzības līgumu palīdzību. Protams, ka ir vilinoši izmantot iespēju norakstīt 50% attaisnotos izdevumos radošā darba veikšanai, kas ir domāts materiāliem ieguldījumiem u. tml. Ja valsts to pieļauj, tad kāpēc to neizmantot?
Un nesapratne šobrīd tiek diezgan daudz tiražēta, jo cilvēki, protams, uztraucas – kā nu tā – autorlīgumu vairs nebūs?! Bet Ministru kabineta sēdē pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas ieteikumi par autortiesībām bija pieejami, tajos ļoti skaidri un saprotami uzrakstīts, kas un kā.
Kāpēc tad tāda ažiotāža?
Cilvēki avotus nelasa. Vispirms izsaka viedokli, pēc tam tikai iedziļinās būtībā. Cita starpā pēdējais pants paredz arī izņēmumus – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)progresīvā likme un sociālais nodoklis netiks piemērots autortiesību mantiniekiem un gadījumos, ja nodokļu maksātājs gūst ienākumus no licences līguma, licences par darba izmantošanas tiesībām autortiesību līguma izpratnē. Šis autortiesību licences līgums ir tas, kas ir īsts autorlīgums. Bet visi tie autorlīgumi, kas ir slēgti par konkrētu darbu veikšanu un kur tiek pievilkta aiz matiem šī autorība, faktiski nav autorlīgumi. Piemēram, kad gudrākos gadījumos kaut kāds koncertprogrammas saraksts ir norādīts kā autortiesību objekts, bet vienkāršos gadījumos – uz vienas lapas noformulēts autorlīgums, pat autortiesību objektu nemaz nepieminot.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!