Brīdis, kad satiec rifkabili
Mūsu maršruts desmit dienu ceļojumā ietver lidojumu uz Malagu Spānijā, Gibraltāra jūras šauruma šķērsošanu, Marrākešu, Paradīzes ieleju ar vietējo iemīļotām atpūtas vietām, Legziras līci ar terakotas klintīm, XX gadsimtā tapušo franču garnizona pilsētu Varzāzātu, Aitbenhadū ciematu no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, dienvidu oāzes ar smalkajām irigācijas sistēmām, Lielo Sahāras kāpu pie Merzugas, Todras aizu ar iespaidīgajām klintīm, Atlasa kalnu grēdas šķērsošanu, Dādesas aizu, Ūzūda ūdenskritumus, Vidusjūras piekrasti, Rīfa kalnus, zilo pilsētu Šefšāvnu un seno Marokas galvaspilsētu Fēsu. Plānā ir divas naktis pavadīt arhaiskā vilcienā un septiņas – iepriekš rezervētās naktsmājās.
Runājot par tām, jāatzīmē, ka mūsu ceļojuma laikā vēl nav sākusies tūrisma sezona, tāpēc izvēle ir patiešām plaša un komforts pārsvarā visur atbilst solītajam. Izņēmuma godā nonāk apartamenti pie Ūzūda ūdenskrituma. Ēkā vēl nav beigušies remontdarbi, un šķiet, ka saimnieki tikko pievērsušies šim biznesam.
Pirmā vilšanās ir viena guļamistaba uz četriem. Kad brīnāmies par to un vēl palūdzam dvieļus, atbilde ir klaja neizpratne. Varbūt valodas barjera? Pārtulkojot lūgumu franču valodā un atkārtojot to jau noteiktāk, saņemam atteikumu apmierināt «nesamērīgās prasības». Saimnieks izpalīdzīgi demonstrē, kā viņš dara, ja kaut kur nosmērējies: uzspļauj sev uz rokas un tūlīt ar otru piedurkni norīvē mitruma skarto vietu. Mani tas nepārliecina, es turpinu trādirīdi ar koferu sakravāšanu atpakaļ un stumšanu uz durvju pusi – mēs te nepaliksim! Nav dvieļu – tātad nav viesu un nav naudas! Pēc skaidras šādas nostājas parādīšanas mīlīgais dželābā tērptais vīriņš pēkšņi beidz smaidīt un viņa acīs iedzalkstas rifkabiļa (marokāņu sacelšanās kustības dalībnieks XX gs. 20. gados, t. s. Rīfas republikas armijas kaujinieks) cienīga dzirksts. Šajā situācijā viegli atcerēties, ka tieši kalnu iedzīvotāji pirms simt gadiem sīksti turējās pretī daudz labāk apgādātajām eiropiešu armijām, un jāatzīst – mūsos mostas nemiers.
Saimnieks samiedz acis, parāda uz durvīm, un viņa balsī ieskanas metāliska nots: "You are free to go!" (Jūs varat iet prom – no angļu val.) Ārā ir melna nakts un gāž kā pa Jāņiem – kur tie trakie latvieši liksies? Taču, redzot, ka es apņēmīgi sakustos uz durvju pusi, viņš tomēr strauji atmaigst. Domās atviegloti nopūšos – acīmredzot tā ir bijusi tikai klasiska kaulēšanās ceremonija.
Nu saimnieks demonstratīvi vēršas pie "nesaprātīgās" sievietes vīra, izsaka viņam līdzjūtību un vēlīgi pamāca, ka labai sievai ir jābūt kā kaķītim – mīlīgai, pūkainai un paklausīgai. Un parāda, ka kaķītim būtu rātni jāguļ uz tepiķa pie grīdlīstes. Taču... piekāpjas! Uzvara! Mēs saņemam otru guļamistabu. Pēc apmēram stundas saimnieks vēlreiz ir atpakaļ un par varītēm vēlas redzēt dusmīgo madam! Viņš lepni rāda tikko pirktu dvieli iepakojumā, kuram vēl nav norauta cenu zīme: nu, vai tad es beidzot varēšot būt mierā? Jā, protams! Jāpiebilst – drīz gan izrādās, ka remdenais ūdens dušā no kastes uz jumta, ko dienā uzsilda saules stari, ir beidzies.
Pirms miega vēl pamokos sirdsapziņas pārmetumos, ka esmu bijusi tik sirdīga, taču nākamais rīts aust saulains, un vakardienas karstasinīgais saimnieks ar platu smaidu uzsauc mums bagātīgas brokastis ar tradicionālajām apaļajām maizēm, pankūciņām, ievārījumu, piparmētru tēju, olīvām, šķidro halvu, eļļu un siltām olām. Pats lepni staigā apkārt jau tīri eiropeiskā ietērpā, grauzdams mandeles, un uz šķiršanos pēc kopīgas bildēšanās vienu no tām iedāvina arī man.
Marokas sāls – berberi
Psihologi labi zina, ka piešķirt īpašu nozīmi sakritībām un savā starpā saistīt nesaistāmas lietas ir zināmu domāšanas traucējumu pazīme. Tomēr ceļojumā ir mirkļi, kam sakritību dēļ gribas piešķirt īpašu mirdzumu. Pērkot apelsīnus ceļmalas bodītē, pēkšņi no nekurienes iznirst milzīga kūpoša tadžīna. Veikaliņā satek saimnieka draugi, apelsīnu pārdevējs mums rokās iespiež karotes, mirklī tiekam turpat starp apelsīniem notupināti zemē, un dželābos tērptie vīri ar platu smaidu sejā, pirkstiem ienirdami kuskusa un dārzeņu masā,
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. maija numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
Kaspars