Pirmais iespaids par Terseiru ir tāds, ka šajā Atlantijas okeāna ieskautajā salā ir ārkārtīgi mainīgi laikapstākļi. Ēdot pusdienas brīvdabas krodziņā, vispirms zupas šķīvī dejo līksmi saules stari, pēc neilga brīža otrajā ēdienā krīt lietus lāses un galdauta stūrus pluina pēkšņi spēkā pieņēmies vējš. Savukārt kafiju un desertu ietin nez no kurienes uzradušās miglas vāli. Tik biezi, ka ielas galā iepriekš vīdošais okeāns tiek noslēpts skatienam tā, it kā būtu aizvilkts gigantisks miglas aizkars. Taču tad, kad kafija padzerta, migla jau atkal pazudusi, okeāns ir labi saskatāms, bet debesis no pelēkām pārtapušas par dzidri zilām. Ceļojumā atklājas, ka straujas laikapstākļu pārmaiņas Terseirā gadās visai bieži un ar tām vienkārši jārēķinās.
Administratīvi Terseira ir daļa no Portugāles Republikas, ģeogrāfiski – pieder pie Azoru arhipelāga. Ar Portugāli saliniekus saista portugāļu valoda, kas ir dzimtā valoda ievērojami lielākajai daļai no vairāk nekā 55 tūkstošiem Terseiras iedzīvotāju. Ar Azoru arhipelāga pārējām astoņām salām Terseiru vieno vulkāniskā daba. Taču Terseirai piemīt arī savs individuālais, unikālais raksturs. Līdz ar nepastāvīgajiem laikapstākļiem ātri vien izjūtams, ka aptuveni 400 kvadrātkilometru lielajā salā valda apbrīnojams miers un tā radīts šarms. Te nav trauksmainības, steigas, autotransporta sastrēgumu, rindu apskates objektos, cīņas par brīviem galdiņiem kafejnīcās un konkurences par pārdevēju uzmanību veikalos.
Atdzimt no drupām
Terseiras metropole Angra du Eroižmu, kas ikdienā tiek dēvēta vienkārši par Angru, ir pilsēta ar iedvesmojošu likteni. Angru uzskata par pirmo pilsētu, ko Azoru arhipelāgā nodibināja portugāļi, kad tālajā XV gadsimtā izlēma apmesties uz dzīvi nomaļajās, neapdzīvotajās Atlantijas okeāna salās. Vēlāk, XIX gadsimtā, kad Divu brāļu karā Portugāles troņa mantinieka Pedru armija Angras tuvumā sakāva viņa jaunākā brāļa Migela armiju, Angra kļuva par Varoņpilsētu – Angra do Heroismu. Interesants fakts saistībā ar abu brāļu militāro konfliktu ir tas, ka uzvarētājs Pedru bija liberālisma piekritējs, zaudētājs Migels – absolūtās monarhijas un konservatīvisma atbalstītājs. Šis fakts apliecina – gan liberālisma, gan konservatīvisma piekritēji konfliktējuši jau XIX gadsimtā, ne tikai mūsdienās.
Taču iedvesmojošākais senās varoņpilsētas Angras likteņa pavērsiens saistīts ar neseniem laikiem. Pagājušā gadsimta 80. gados pilsēta apliecināja apbrīnojamu spēju atdzimt no drupām, turklāt atdzimt tik prasmīgi, ka 1983. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Drupās Angru sagrāva ne jau bombardēšana, militāro raķešu triecieni vai citas kara izpausmes, bet gan dabas spēki. 1980. gada 1. janvāris Terseiras iemītnieku atmiņā palicis kā ļoti traģiska Jaungada diena – zemestrīce, kuras stiprums pārsniedza septiņas balles pēc Rihtera skalas, nopostīja ēkas gan Angrā, gan citur salā. Angrā tika fiksēts arī cunami. Zemestrīces Azoru arhipelāgā gan nav nekas ārkārtējs, bet parasti tās ir daudz vājākas un tām nav tik postošu seku. "1980. gada zemestrīce šokēja ar iznīcinošo spēku. Cilvēki cits citam bija novēlējuši laimīgu Jauno gadu, daudzi vēl bija visai bezrūpīgā svētku noskaņā, kad sākās stihija," atceras Angras iemītnieks, transporta biznesā strādājošais Rikārdu. Bojāgājušo skaits gan nav bijis liels, taču daudzas celtnes burtiski sadalījušās gabalos, bet cilvēki cietuši no šoka un viegliem ievainojumiem.
Tagad Angrā par postošo stihiju vairs neliecina gandrīz nekas. Pilsēta ir pilnībā atjaunota un atkopusies. Daudzviet tās ainavas atgādina gleznainas pastkartes – te ir romantiski dārzi, iespaidīgas sakrālās celtnes, tīras ielas un glīti dzīvojamie kvartāli. Angra ir vizuāli pievilcīga pilsēta, kurā ir viegli orientēties un kurā valda mierīga atmosfēra. Dievnamu zvani te skan skaļāk nekā izklaides vietu mūzika. Paēšanas vietās galanti, bet nesteidzīgi viesmīļi veclaicīgi manierīgā stilā apmeklētājiem piedāvā Terseirai raksturīgos ēdienus. Veikala apmeklējums izvēršas par garu sarunu ar pārdevēju, vijot kopā vārdus portugāļu un angļu valodā. Viesnīca nežilbina ar inovatīviem moderno tehnoloģiju risinājumiem un mūsdienīgu dizainu, toties piedāvā iespēju gan no istabas balkona, gan no brokastu zāles vērot okeānu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. jūnija numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!