Lai smeltos ierosmes, ko Zemgalē (un arī kaimiņos – Lietuvā) aplūkot, var ņemt palīgā brošūru Atklāj ģeovietas Zemgalē un Ziemeļlietuvā! Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie tūrisma objekti. No plašā piedāvājuma – 120 objektiem (sākot no Skaistkalnes karsta kritenēm Bauskas novadā un Staburaga klints Aizkraukles novadā līdz pat Lietuvas garākajam un iespaidīgākajam Žagares osam un daudzajām alām un karsta kritenēm pie Biržiem) – katrs pats var sakomplektēt sev tīkamāko maršrutu un vietas.
SestDienai vienas dienas garumā bija trīs pieturas punkti: Skaistkalnes kritenes, Drabiņu kūdras purvs un Zvirgzdes Baltā kāpa.
Norij kazu un šķūni
Ir situācijas dzīvē, kad gribas iesaukties: zeme atveries, lai varu paslēpties! Tas gan domāts pārnestā nozīmē, taču Skaistkalnes pusē labāk neko tādu nevēlēties, jo tur tas ik pa laikam notiek pa īstam. Teritorija aizņem 42,4 hektārus: 1,8 kilometrus garu un 0,4–0,75 kilometrus platu joslu, kur izveidojušās ap 100 lielākas un mazākas karsta kritenes (monitorētas ir piecdesmit). Viss karsta areāls ir plašāks – ap 225 kvadrātkilometriem –, un lielākā daļa no tā atrodas Lietuvā, Biržu reģionālajā parkā, kur ir ap 10 tūkstošiem šo dabas veidojumu. Šā procesa laikā var rasties arī sausgultnes, kriteņu avoti un ezeri. Pirms vairākiem gadiem vienā no tādiem ezeriem tika izmērīts dziļums, kas izrādījās 7,5 metri.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21.-27. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!